Ērgļu pagasts

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ērgļu pagasts
Ērgļu pagasts LocMap.png
Ērgļu pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Ērgļu novads
Centrs: Ērgļi
Platība: 131,4 km2
Iedzīvotāji (2010): 2 543[1]
Blīvums: 19.4 iedz./km2
Mājaslapa: www.ergli.lv
Ērgļu pagasts Vikikrātuvē

Ērgļu pagasts ir viena no Ērgļu novada administratīvajām teritorijām Ogres upes abos krastos. Robežojas ar sava novada Jumurdas un Sausnējas pagastiem, Ogres novada Mazozolu pagastu, Vecpiebalgas novada Kaives pagastu un Madonas novada Vestienas pagastu. Kopš 2007. gada Ērgļu, Jumurdas un Sausnējas pagasti apvienojušies Ērgļu novadā. Pagasta platība ir 13138,5 ha, no tiem 50,9% aizņem meži.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta teritoriju šķērso Ogre, Valuola, Meltne, Narūža, Piparupīte[2].

Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta teritorijā atrodas Pulgosnis, Vecmuižas ezers un Laišķēnu ezers.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1935. gadā Ērgļu pagasta platība bija 185,1 km² un tajā bija 2281 iedzīvotāji.[3] 1945. gadā pagastā izveidoja Ērgļu un Katrīnas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1950. gadā Ērgļiem piešķīra strādnieku ciemata statusu. 1957. gadā Ērgļu ciemu pievienoja Ērgļu pilsētciematam, izveidojot tā lauku teritoriju. 1962. gadā Ērgļu lauku teritorijai pievienoja Jumurdas ciemu, 1964. gadā - Katrīnas ciemu. 1973. gadā Jumurdas ciemu izveidoja no jauna, atdalot no Ērgļu lauku teritorijas. 1990. gadā Ērgļi zaudēja pilsētciemata statusu un kopā ar lauku teritoriju tika reorganizēti par Ērgļu pagastu. 2007. gadā Ērgļu pagasts kopā ar Jumurdas un Sausnējas pagastiem izveidoja Ērgļu novadu.

Pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ķikutu senkapi (Kapu kalniņš)[4]
  • Rezēnu senkapi (Kapu kalns)
  • Kaivēnu pilskalns
  • Indrānu senkapi
  • Ērgļu viduslaiku pils
  • Baltiņu senkapi (Velna klēpis)
  • Ērgļu Skanstes kalniņš - pilskalns
  • Mūzikas darbinieku brāļu Jurjānu dzimtās mājas
  • Rakstnieka R.Blaumaņa dzīves vieta

Braki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

3 km no Ērgļiem atrodas Rūdolfa Blaumaņa dzimtās mājas Braki, kur 1959.gada 10.maijā tika iekārtots rakstnieka memoriālais muzejs. Rūdolfs Blaumanis Brakos ir sarakstījis lielāko daļu no saviem darbiem. Mūsdienās Braku sētā ir apskatāms 8 ēku komplekss, bet kopējā muzeja teritorija ir vairāk kā 40 ha un tajā ir iekārtotas pastaigu takas - "Vanagu", "Simtsoļu" utt. [5]

Menģeļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

3 km no Ērgļiem, Pulgošņa ezera krastā atrodas komponistu Jurjānu memoriālais muzejs Menģeļi — mājas, kurās 19. gadsimta sākumā saimniekoja Jurjānu dzimta. Šeit dzimuši četri brāļi Jurjāni — Pēteris (1851—1900), Andrejs (1856—1922), Juris (1861—1940), Pāvuls (1866—1948), kuri kļuva par latviešu mūzikas kultūras pamatlicējiem. 20. gadsimta. 70. gados Meņģeļu mājās sāka veidot muzeju, kas oficiāli tika atklāts 1978. gadā. Muzeja dzīvojamā mājā pagājušā gadsimta 90. gados iekārtota ekspozīcija Brāļi Jurjāni — latviešu mūzikas kultūras pamatlicēji.[6]

Menģeļu muzeja teritorijā katru gadu notiek Latvijas koru saiets. 2006. gada vasaras saulgriežos Menģeļu muzejā Jāņu svinēšanu rīkoja Raimonds Pauls.

Sporta aktivitātes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemas sporta veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ērgļi izsenis ir bijis Latvijas ziemas sporta veidu centrs. Padomju varas gados ziemas sezonas laikā papildus kursēja īpašs slēpotāju vilciens Ērgļi - Rīga, "Sniedziņš". Patlaban katru gadu notiek Latvijas Jaunatnes ziemas olimpiāde, kas parasti pulcē vairāk kā tūkstoti dalībnieku. Līdz 2008. gada pavasarim Ērgļos darbojas vairākas slēpošanas trases - Briežu kalns, Pārsteigumkalns, taču sniega trūkuma dēļ, tās abas bankrotē. 14 kilometru attālumā no Ērgļiem braucot uz Madonas pusi atrodas Latvijas augstākais punkts - Gaiziņkalns.

Vasaras sporta veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pateicoties Vidzemes augstienes kalnainajam apvidum katru gadu Ērgļos notiek SEB kalnu velosipēdu (MTB) maratona posms, kurā dalībniekiem dota iespēja startēt 3 dažādās grūtības distancēs - sporta klasē (55km - 80km), tautas klasē (30km - 50km) un veselības klasē (30km - 40km bez laika kontroles).

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No Ērgļiem ir cēlušies daudzi Latvijas kultūrā ievērojami cilvēki - rakstnieks un latviešu literatūras klasiķis Rūdolfs Blaumanis, komponisti - brāļi Jurjāni, aktieris Pēteris Liepiņš.

  • Jānis Jurjāns (1830—1879, īstajā vārdā Anžs Jurjāns), latviešu ārsts un sabiedriskais darbinieks. Viens no jaunlatviešu kustības pamatlicējiem.

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzelzceļa stacija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ērgļu dzelzceļa stacija

Dzelzceļa līnija Rīga - Ērgļi 97 km kopgarumā tika nodota ekspluatācijā 1937. gadā[7]. Bija paredzēts dzelzceļa līniju turpināt līdz Madonai un Lubānai, taču 2. pasaules kara dēļ projekts palika nerealizēts. Kara gados gados vācu okupācijas iestādes turpināja dzelzceļa būvi, bet Padomju armijas sapieri uzspridzināja tiltu pār Ogres upi. Visus pēckara gadus Ērgļu stacija saglabājas kā šīs līnijas galapunkts.

2009. gada jūnijā pieņēma lēmumu dzelzceļa līniju demontēt.

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  2. www.madona.lv
  3. V.Salnais, A. Maldups. Pagastu apraksti (Pēc 1935. gada tautas skaitīšanas materiāliem). Valsts statistikas pārvalde. Rīga: 1935.
  4. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts
  5. «www.muzeji.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 10. oktobrī. Skatīts: 2007. gada 7. februārī.
  6. www.Pirtslietas.lv
  7. «Latvijas Dzelzceļa muzejs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 29. martā. Skatīts: 2010. gada 11. oktobrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]