Jānis Pieče (Peče) (krievu: Ян Яковлевич Пече/Янис Екабович Пиече; dzimis 1881. gada 17. decembrī, miris 1942. gada 24. novembrī) bija latviešu izcelsmes revolucionārs, viens no boļševiku sacelšanās līderiem Maskavā 1917. gada oktobrī.
Dzimis Tadaiķu pagastā, dzīvoja un strādāja Liepājā. 1903. gadā iestājās sociāldemokrātu organizācijā (vēlāk — LSDSP). 1905. gada revolūcijas laikā darbojās LSDSP Liepājas komitejā, pēc revolūcijas sakāves darbojās Rīgā, Mikolajivā, Maskavā. 1914. gadā arestēts un izsūtīts uz Narimu. 1916. gadā izbēga un darbojās Samarā un Rostovā pie Donas. Pēc Februāra revolūcijas kļuva par boļševiku partijas Maskavas komitejas locekli. Nodarbojās ar Sarkanās gvardes organizēšanu un bija Maskavas Sarkanās gvardes štāba loceklis. 1919. gadā bija Padomju Latvijas armijas Revolucionārās Kara padomes loceklis. Pēc LSPR sagrāves atgriezās KPFSR. 1927. gadā devās pensijā.
