Jānis Vītiņš

Jānis Vītiņš;
Jānis Vītiņš Ļenska lomā (1930. gadi)
Personīgā informācija
Dzimis	1897. gada 14. oktobrī ; Bebri, Dzērves pagasts, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija; (Dienvidkurzemes novads, Latvija)
Miris	1941. gada 31. decembrī (44 gadi); Astrahaņa, PSRS; ( Krievija)
Nodarbošanās	operdziedātājs (tenors)

Jānis Vītiņš (dzimis 1897. gada 14. oktobrī, miris 1941. gada 31. decembrī, pēc citam ziņām 29. novembrī, 28. decembrī) bija latviešu operdziedātājs (tenors), karavīrs un politiķis.

Dzimis Dzērves pagastā, mācījās tirdzniecības skolā. 1915. gadā iesaukts Krievijas armijā. Cīnījies Austrumprūsijā un Latvijā. 1919. gadā iesaukts Latvijas armijā. Pēc Latvijas valsts pasludināšanas bija Tautas padomē, kā LSDSP pārstāvis.^[1] Kā virsleitnants piedalījās Latvijas brīvības cīņās. Par varonību cīņās pie Bolderājas 1921. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.

Pēc kara studēja Latvijas Valsts konservatorijā, paralēli darbodamies Latvijas Nacionālajā operā, iesākumā korī, vēlāk kā solists. Papildinājies Itālijā. 1929. gadā devās uz Vāciju, kur darbojās Desavas operā. No 1937. līdz 1939. gadam — atkal solists Nacionālajā operā.

Pēc Latvijas okupācijas darbojās pretošanās organizācijā Tēvijas sargi, 1941. gada 8. martā padomju iestāžu arestēts, gada beigās sodīts ar nāvi.

2018. gadā Operas svētku laikā pie Guntiņu mājām Spārnu kalnā atklāja piemiņas akmeni – Vītiņam-120.