Jānis Zutis
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
Jānis Zutis (1893–1962) bija latviešu vēsturnieks, Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1951), PSRS Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis (1953), vairāku augstākās izglītības iestāžu pasniedzējs, Latvijas PSR Augstākās Padomes 3. un 4. sasaukuma deputāts. Zuša galvenā pētniecības joma bija Baltijas 18. un 19. gadsimta vēsture.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis Sērenes pagasta Kalniņos 1893. gada 16. (pēc vecā stila — 4.) augustā kalpa Jēkaba Zuša ģimenē.
1918. gadā iestājās Maskavas Tautas universitātē, 1924. gadā absolvēja Maskavas Valsts universitātes Sabiedrisko zinātņu fakultāti.
1929. — 1937. gadā bija Voroņežas Valsts Universitātes un Voroņežas Valsts Pedagoģijas institūta docents, no 1937. līdz 1940. gadam — Maskavas Filozofijas, literatūras un vēstures institūta docents, no 1940. līdz 1946. gadam — PSRS ZA Vēstures institūta vecākais zinātniskais darbinieks, no 1946. līdz 1962. gadam — Latvijas Valsts universitātes profesors un LPSR ZA Vēstures nodaļas vadītājs.[1]
1950. gadu sākumā Jānis Zutis kopā ar Jāņi Krastiņu un Kārļi Strazdiņu izstrādāja trīssējumu Latvijas PSR vēstures izdevumu, kas tika publicēts 1952.–1959. gadā.[2]
LPSR AP 3. un 4. sasaukuma (1951—1962) deputāts, LPSR AP Prezidija loceklis (no 1959).
Nomiris 1962. gada 28. jūnijā Jūrmalā, apglabāts Raiņa kapos.
Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Ļeņina ordenis (1954)
- divi Darba Sarkanā Karoga ordeņi
- Staļina prēmijas laureāts (1950) par 1946. gada darbu «Остзейский вопрос в XVIII веке» ("Baltijas provinču jautājums XVIII gadsimtā")
- Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks (1953)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «ЗУ́ТИС». Большая российская энциклопедия.
- ↑ Bleiere, Daina (2009-12-03). "VĒSTURNIEKI UN 1958. GADA DISKUSIJA PAR JAUNLATVIEŠIEM". Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls.