Jāzeps Broks

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jāzeps Broks
Personīgā informācija
Dzimis 1895. gada 26. augustā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Barkavas pagasts, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1942. gada 6. janvārī (46 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Kirova, PSRS
(tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība Latvietis
Dzīvesbiedre Hilda Broka
Bērni Inta Broka
Militārais dienests
Dienesta pakāpe Kapteinis.gif kapteinis
Dienesta laiks 1916.—1939.
Valsts Krievijas impērija (1916—1918)
Latvija (1918—1939)
Struktūra sauszemes spēki
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš
Latvijas neatkarības karš
Apbalvojumi Triju zvaigžņu ordenis (IV šķira)
Izglītība virsnieku kursi
Cits darbs darbojies aizsargos

Jāzeps Broks (1895. gada 26. augusts — 1942. gada 6. janvāris) bija latviešu virsnieks, Pirmās pasaules un Latvijas neatkarības kara dalībnieks. Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Barkavas pagasta Zaļmežniekos zemnieka Pētera Broka ģimenē. Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā iesaukts dienestā Krievijas impērijas armijā, kur no 24. maija dienēja 176. rezerves kājnieku pulkā, 15. jūnijā pārgāja uz latviešu strēlnieku daļām, bija rezerves bataljona (vēlāk pulka) strēlnieks. Pēc mācību pabeigšanas 1917. gada oktobrī paaugstināts par praporščiku un iecelts par rezerves pulka I rotas jaunāko virsnieku. No dienesta atvaļināts pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas 1918. gada februārī. Latvijas brīvības cīņu laikā no 1918. gada 24. decembra bija 1. latviešu neatkarības rotas komandieris, virsleitnants. Vēlāk, no 1919. līdz 1921. gadam pildījis dienesta pienākumus Rēzeknes komandatūrā.

Pēc kara turpināja dienestu Latvijas Bruņotajos spēkos, pildot darbveža pienākumus. 1924. gadā pabeidza virsniekus kursus un tika paaugstināts par virsleitnantu, 1925. gadā — par kapteini. 1932. gada 16. oktobrī apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru.

No dienesta atvaļināts 1939. gada 26. novembrī. Pēc tam darbojies aizsargos — 6. pulkā Jēkabpilī, pildot mantu pārziņa un vēlāk saimniecības priekšnieka palīga pienākumus.

1941. gada 14. jūnija deportācijas laikā Krustpilī Broku arestēja un deportēja uza Vjatlagu. 1941. gada 21. oktobrī viņam piesprieda nāvessodu, kas izpildīts nošaujot 1942. gada 6. janvārī Kirovas cietumā «Nr.1»

Viņi soļoja pret sauli stingrā karavīra solī, trīs vecie latviešu strēlnieki — Emīls Knaģis, Jāzeps Broks un Ansis Potceps. Viņi soļoja stalti, paceltām galvām, taisnām virsnieku mugurām [..] Tie bija cilvēki, kas izcīnīja brīvību un uzcēla Latvijas valsti. [..] Un ne jau nu durvju zvani un kāju spērieni pie durvīm un naganu un šauteņu stobri varēja viņus nobaidīt. Un, kaut arī viņi saprata, ka iet pretim nāvei, gāja paceltām galvām.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ilmārs Knaģis, (2008) «Bij tādi laiki.» Jāņa Rozes apgāds ISBN 9789984230221
  • Aizvestie: 1941. gada 14. jūnijs. Rīga, Latvijas Valsts arhīvs: Nordik, 2007. 279.lpp.