Barkavas pagasts
| Barkavas pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
.png) | ||||
|
||||
| Novads: | Madonas novads | |||
| Centrs: | Barkava | |||
| Kopējā platība:[1] | 189,1 km2 | |||
| • Sauszeme: | 184,5 km2 | |||
| • Ūdens: | 4,7 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 1 095 | |||
| Blīvums (2024): | 5,9 iedz./km2 | |||
| Izveidots: | 1866. gadā | |||
 Barkavas pagasts Vikikrātuvē
| ||||
Barkavas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos. Robežojas ar sava novada Ošupes, Praulienas, Mētrienas, Indrānu, Murmastienes un Varakļānu pagastiem, kā arī Rēzeknes novada Nagļu pagastu un Dekšāres pagastu.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pagasts atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, rietumu daļa — Jersikas līdzenumā. Reljefs izteikti līdzens, augstākais punkts — 116,3 m austrumos no Stalīdzāniem. Pagasta teritorijā atrodas Teiču purvs un četri mazāki purvi: Saukas purvs, Salenieku purvs, Lielsalas purvs un Radžēļu purvs. Pagasta kopējā platība ir 18 791 ha. No tiem 5239,8 ha aizņem meži un 9062 ha lauksaimniecības zeme.
Hidrogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ūdenstilpes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Grāna ezers, Ķeiķu ezers, Lubāns, Pieslaistes ezers, Puntes ezers.
Ūdensteces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mežu masīvi un purvi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dūtsolas pūrs, Radžēļu purvs, Riste, Lielā sala, Lielsalas purvs, Mindaugas purvs, Saukas purvs, Siena purvs, Šķobri, Teiču purvs, Zaļā sala, Zvirgzdājs.
Dabas aizsardzība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Barkavas novadā atrodas daļa no Teiču rezervāta, daļa no dabas lieguma Barkavas ozolu audze, daļa no dabas lieguma Lubāna mitrājs, dabas liegums Lielsalas purvs.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmās ziņas par Barkavas pagastu kā administratīvo teritoriju atrodamas kopš 1866. gada. 1873. gadā tas tika apvienots ar Murmastienes pagastu.[4] 1935. gadā Rēzeknes apriņķa Barkavas pagasta platība bija 277,2 km² un tajā dzīvoja 5235 iedzīvotāji.[5]
Muižas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc 1920. gada agrārās reformas toreizējā Barkavas pagasta teritorijā esošās muižas tika sadalītas jaunsaimniecībās [6]:
- Barkavas muiža (3623 ha) - 580 zemnieku saimniecībā, muižas kungu mājā iekārtoja slimnīcu,
- Murmastienes muiža (2153 ha) - 314 zemnieku saimniecībās.
Vēlāko administratīvo pārmaiņu dēļ tagadējā Barkavas pagasta teritorijā atrodas vienīgi bijušās Barkavas muižas centrs.
Teritoriālās izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1945. gadā pagastā izveidoja Barkavas, Borbaļu, Čeržinieku, Murmastienes un Sumenieku ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Barkavas ciems ietilpis Viļānu apriņķī (1947-1949) un Varakļānu (1949-1956) un Madonas (pēc 1956. gada) rajonos. Barkavas ciemam 1951. gadā pievienoja likvidētā Čeržinieku ciema kolhoza «Arājs» teritoriju, 1954. gadā — likvidēto Sumenieku ciemu, 1977. gadā — daļu likvidētā Saikavas ciema.[7]
1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Barkavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Madonas novadā.
Kultūras pieminekļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Barkavas katoļu baznīca
- Lisiņas pilskalns
- Malmutas apmetne II
- Aizkārkles senkapi
- Malmutas apmetne I
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[8]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ciemi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Barkava (pagasta centrs) un Stalīdzāni.
Skrajciemi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Savrupenes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ievērojamas personības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ēvalds Mugurēvičs (1931-2018) — vēsturnieks un arheologs
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzivotaju skaits pašvaldibas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ M. Salnais, A. Maldups. Pagastu apraksti (pēc 1935. gada tautas skaitīšanas materiāliem). Valsts Statistiskās pārvaldes izdevums, Rīgā, 1935. gadā
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas I. sējuma 1839 slejas. Rīga, 1927.-1928. gads
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||