Barkavas pagasts

Barkavas pagasts
Novads:	Madonas novads
Centrs:	Barkava
Platība:	187,91 km2
Iedzīvotāji (2010):	1504
Blīvums:	8 iedz./km2
Izveidots:	1866. gadā
Barkavas pagasts Vikikrātuvē

Barkavas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos. Robežojas ar sava novada Ošupes, Praulienas un Mētrienas pagastiem, Lubānas novada Indrānu pagastu, Rēzeknes novada Nagļu pagastu, Viļānu novada Dekšāres pagastu un Varakļānu novada Murmastienes un Varakļānu pagastiem. Lielākās apdzīvotās vietas ir Barkava (pagasta centrs) un Stalīdzāni.

Daba

Pagasts atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, rietumu daļa — Jersikas līdzenumā. Reljefs izteikti līdzens, augstākais punkts — 116,3 m austrumos no Stalīdzāniem. Pagasta teritorijā atrodas Teiču purvs un četri mazāki purvi: Saukas purvs, Salenieku purvs, Lielsalas purvs un Radžēļu purvs. Pagasta kopējā platība ir 18 791 ha. No tiem 5239,8 ha aizņem meži un 9062 ha lauksaimniecības zeme.

Ūdenstilpes

• Grāna ezers
• Ķeiķu ezers
• Lubāns
• Pieslaistes ezers
• Puntes ezers

Ūdensteces

Lisiņa pie Barkavas

Aiviekste Meirānu kanāls Pabrauklis Veclisiņa Ikaviņa Peilāgs Lisiņa Bestineica Vasijas strauts Jāņakrusta strauts Sumeja Dīrīte Grāna grāvis Lubāna izvadkanāls Īdeņas kanāls Ciska Vecmalmuta Suļka

Aiviekste Kāršupīte Isliena Dubīte Madava Sumeja Jaunisliena Vaibiņa Kaķene

Mežu masīvi un purvi

Dūtsolas pūrs Radžēļu purvs Riste Lielā sala

Lielsalas purvs Mindaugas purvs Saukas purvs Siena purvs

Šķobri Teiču purvs Zaļā sala Zvirgzdājs

Iedzīvotāji

Barkavas pagasta robežzīme

Ciemi

• Barkava
• Stalīdzāni

Skrajciemi

Aiztilte Akmeņsala Bozēni Bulmeistari Čērzenieki Jaunzemnieki

Mālsala Mālnieki Mindauga Muiža Obsenieki Osogols

Radžēļi Silaunieki Sumeinieki Veczeltiņi Zaļmežnieki

Savrupenes

Aizkārkle Apsala Bauska Bestineicas Dūtsola

Egļusalas Laudzenes Malmutas grīva Mindaugas sala Mojišku pļavas

Pulcenes Raksala Olksna Vaišļusala Žeidu kokts

Vēsture

Pirmās ziņas par Barkavas pagastu kā administratīvo teritoriju atrodamas kopš 1866. gada. 1873. gadā tas tika apvienots ar Murmastienes pagastu. 1935. gadā Rēzeknes apriņķa Barkavas pagasta platība bija 277,2 km² un tajā dzīvoja 5235 iedzīvotāji.

Muižas

Pēc 1920. gada agrārās reformas toreizējā Barkavas pagasta teritorijā esošās muižas tika sadalītas jaunsaimniecībās :

• Barkavas muiža (3623 ha) - 580 zemnieku saimniecībā, muižas kungu mājā iekārtoja slimnīcu,
• Murmastienes muiža (2153 ha) - 314 zemnieku saimniecībās.

Vēlāko administratīvo pārmaiņu dēļ tagadējā Barkavas pagasta teritorijā atrodas vienīgi bijušās Barkavas muižas centrs.

Teritoriālās izmaiņas

1945. gadā pagastā izveidoja Barkavas, Borbaļu, Čeržinieku, Murmastienes un Sumenieku ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Barkavas ciems ietilpis Viļānu apriņķī (1947-1949) un Varakļānu (1949-1956) un Madonas (pēc 1956. gada) rajonos. Barkavas ciemam 1951. gadā pievienoja likvidētā Čeržinieku ciema kolhoza «Arājs» teritoriju, 1954. gadā — likvidēto Sumenieku ciemu, 1977. gadā — daļu likvidētā Saikavas ciema.

1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Barkavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Madonas novadā.

Novadnieki

• Ēvalds Mugurēvičs (1931) — vēsturnieks un arheologs