Jēkabnieku riņķa krusts

Jēkabnieku riņķa krusts ir riņķa krusts Kalnanšu (Krustkalnu) kapos Svētes pagastā. Riņķa krusts atrodas blakus kapsētas zvanu tornim. Riņķa krusts ir 2,02 m augsts un tā riņķa diametrs ir 63 cm. Krusts literatūrā pirmo reizi pieminēts 1886. gadā, kad medicīnas doktors Gustavs Oto aprakstīja to Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības sēžu ziņojumos. Krusts ir datējams ar 17. gadsimtu, tādējādi tas ir vienīgais 17. gadsimta riņķa krusts Latvijā. Pieminekļa pamatnē ir iekalts teksts vācu valodā. Šis riņķa krusts ir labi saglabājies.

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jēkabnieku riņķa krusts ir veidots no dzeltenpelēka dolomīta. Krusta pamatne ir 1,4 m augsta, 18 cm bieza un tās platums pakāpeniski samazinās no 59 cm pie pieminekļa pamatnes līdz 32 cm platumam pie riņķa pamatnes. Krusta pamatne bijusi rūpīgi apstrādāta, nokrāsota sarkanā krāsā, bet burti uz plātnē esošā uzraksta — zilā krāsā. Pamatnes augstums norāda, ka sākotnēji bijis paredzēts iekalt garāku uzrakstu.

Krusta riņķis ir 10 cm biezs, tam vidū ir izkalts vienādzaru krusts, kam gali paplašinās. Izkaltā krusta vidū ir mazāks 14 cm plats riņķis, kuram vidū arī ir izkalts tādas pašas formas krusts. Lielā riņķa ārējā malā ir iekaltas 3 koncentriskas rievas.

Uzraksta sadaļa ir trapeces formas, 97 cm augsta. Uzraksts ir iegravēts slīprakstā. Teksts ir sadalīts 13 rindās, tas ir šāds (vertikāla līnija norāda rindas beigas):

Aptuvenais tulkojums latviski:

"Mūsu soģis, pils un aizstāvis ir tas uzticamais kunga dēls Jēzus Kristus Dieva jērs, kas mums mira pie krusta koka."

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gustavs Oto 1886. gada ziņojumā norāda, ka, skatoties pēc burtu veida un satura, krusts varētu būt datējams, agrākais, ar 17. gadsimtu. Viņaprāt, tas varētu arī būt veidots 16. gadsimta beigās vai pat viduslaikos, lai gan, pēc arheologa un vēsturnieka Andra Caunes pētījumiem, Jēkabnieku riņķa krusts būtiski atšķiras no citiem tuvējās apkārtnes riņķa akmeņiem. 1933. gada 8. jūnijā Jēkabnieku pagasta kanceleja iesniedza ziņojumu Pieminekļu valdei. Ziņojumā tika minēts, ka riņķa krusts ir sasvēries uz vienu pusi, tādēļ tā pamatne tika iestiprināta grants un cementa maisījumā. 1930. gados tika uzņemts viens no pirmajiem krusta fotonegatīviem, kas tagad glabājas Baltijas Centrālajā bibliotēkā. 1968. gada 7. martā krustu pētīja un fotografēja A. Caune, kurš 2006. gada 6. jūnijā krustu arī uzmērīja. Pēc arheologa domām, kapu sākotnējais nosaukums "Krustkalnu kapi" norāda, ka krusts, iespējams, atradies šajā vietā pirms kapu izveides.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Caune, Andris (2008), "Riņķa krusti Latvijā", Latvijas vēstures institūta apgāds, ISBN 978-9984-9924-9-5