Jūlijs Kupčs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jūlijs Kupčs kā Tērbatas Universitātes students (1913)

Jūlijs Kupčs (1882—1962) bija latviešu luterāņu mācītājs un politiķis. Pēc 1919. gada Aprīļa puča izveidotās Latvijas Pagaidu valdības Tautas apgaismošanas ministrs.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1882. gada 24. februārī Kolberģa pagasta Sofikalnā zemnieka Jāņa Kupča un viņa sievas Marijas, dzimušas Krastiņas, ģimenē. Mācījās Grodņas ģimnāzijā. Studēja Maskavas Universitātes Medicīnas fakultātē, 1905. gada decembrī ieguva farmaceita kvalifikāciju. 1913. gadā iestājās Tērbatas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē, tajā pašā gadā pārgāja uz Teoloģijas fakultāti, ko absolvēja 1915. gadā.

1917. gadā bija Valkas luterāņu mācītājs, pēc Latvijas okupācijas 1918. gada februārī sadarbojās ar vācu militāro pārvaldi. Latvijas brīvības cīņu laikā viņu 1918. gada nogalē apcietināja lielinieki. Pēc atbrīvošanās no gūsta 1919. gada sākumā devās uz Liepāju, kur 27. aprīlī kļuva par Oskara Borkovska valdības, vēlāk Niedras valdības Tautas apgaismošanas ministru.

1920. gadu sākumā viņu apcietināja, notiesāja un izraidīja no Latvijas. No 1922. līdz 1928. gadam J. Kupčs bija luterāņu mācītājs Austrumprūsijā. Vairākkārt nelegāli šķērsoja Latvijas robežu, 1936. gadā viņu Jelgavā aizturēja un nosūtīja atpakaļ uz Prūsiju. Otrā pasaules kara beigās bēga uz Vācijas rietumu daļu, dzīvoja Lineburgā, nebija sabiedriski aktīvs.

Miris Lineburgā 1962. gada 8. aprīlī, apbedīts Lineburgas kapos.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]