Japānas lidvāvere
| Japānas lidvāvere Pteromys momonga (Temminck, 1844) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Grauzēji (Rodentia) |
| Dzimta | Vāveres (Sciuridae) |
| Cilts | Lidvāveres (Pteromyini) |
| Ģints | Eirāzijas lidvāveres (Pteromys) |
| Suga | Japānas lidvāvere (Pteromys momonga) |
 Japānas lidvāvere Vikikrātuvē | |
Japānas lidvāvere (Pteromys momonga) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju sugām.[1] Tās tuvākā radiniece ir lidvāvere (Pteromys volans), ar kuru kopā veido Eirāzijas lidvāveru ģinti (Pteromys).[1] Japānas lidvāvere ir endēma Japānas dzīvnieku suga. Sastopama Honsju, Šikoku un Kjusju salu kalnu mūžzaļajos mežos.[2][3]
Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Japānas lidvāvere ir neliela auguma vāvere, daudz mazāka nekā otra Japānā dzīvojošā lidvāvere — Japānas milzu lidvāvere. Japānas lidvāveres ķermeņa garums ir 12—23 cm, astes garums 11—13 cm, svars 150—220 g.[2][3]
Pakaļkājas un priekškājas (plaukstu locītavas un potītes) savieno ādas kroka, kas lēcienā izstiepjas un planējot kalpo kā izpletnis. Atšķirībā no citām lidvāveru sugām, membrāna nesavieno pakaļkājas ar astes pamatni.
Kažoka krāsa mugurpusē variē no sudrabaini pelēkas līdz pelēkbrūnai, pavēderē dzeltenīgi balta vai balta. Arī pēdas un planēšanas ādas kroka apakšpusē ir gaišas, virspusē tumšas.[2][3] Japānas lidvāverei ir ļoti lielas, melnas acis un gara, plakana aste, kas kalpo kā stūre. Abi dzimumi izskatās līdzīgi.[4]
Ieradumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Japānas lidvāvere ir aktīva nakts laikā, dienas laikā tā atpūšas savā ligzdā. To taisa vai nu koka dobumā, vai zaru žāklē, vai uz zara pie stumbra. Ligzdai parasti izvēlas kādu egli vai priedi, retāk lapu koku. No iekšpuses tā izklāta ar sūnām un ķērpjiem.[5][6] Vienā kokā mēdz uzturēties vairākas lidvāveres, ārpus vairošanās sezonas tās parasti ir viena dzimuma īpatņi. Vairošanās sezonā vienā kokā uzturas abi dzimumi.[2][5]
Uz zemes Japānas lidvāvere atrodas ļoti reti, galvenokārt uzturas un pārvietojas pa koku vaiņagiem. No koka uz koku tā veic planējošus, klusus (bez skaņas) lēcienus, aste kalpo kā stūre un lidojuma laikā vāvere var mainīt lidojuma virzienu.[2][7]
Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Japānas lidvāvere barojas galvenokārt ar augu izcelsmes barību: ar priežu sēklām, riekstiem, augļiem, koku lapām, pumpuriem un mizu. Nelielos daudzumos barojas arī ar kukaiņiem.[2][4] Barību kā visas vāveres tā tur priekšķepās, bet karājoties zarā ar galvu uz leju. Kad vāvere iekārtojusies uz ēšanu, tā daudz neskraida apkārt, bet pastiepjas ar visu ķermeni, lai norautu nākamo, piemēram, ogu.[4]
Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Riesta laikā Japānas lidvāveres izveido monogāmus pārus. Pāris uzturas vienā ligzdā. Grūsnības periods ilgst 4 nedēļas. Mazuļi dzimst laikā no maija līdz jūlija sākumam. Bieži gadā ir divi metieni. Piedzimst 1—5 kaili, nevarīgi mazuļi, bet visbiežāk 2—3. Āda ir tik plāna, ka iekšējie orgāni un asinsvadi spīd tai cauri. Apmēram pēc nedēļas āda kļūst tumšāka un attīstās īss matojums, 2 nedēļu vecumā atveras ausis un viens no otra atdalās pirksti, 3 nedēļu vecumā matojums sāk augt uz astes, 4 nedēļu vecumā mazulim ir pilnībā attīstījies pūkains kažociņš un atvērušās acis, bet 5 nedēļu vecumā tas uzsāk iziet laukā no ligzdas. Māte mazuļus zīda ar pienu 6 nedēļas.[2][4] Japānas lidvāvere var sasniegt 4—5 gadu vecumu.[4]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 Mammal Species of the World: Genus Pteromys
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 ADW: Pteromys momonga
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Squirrels of the World
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 Facts About the Undeniably Adorable Japanese Dwarf Flying Squirrels
- ↑ 5,0 5,1 Nowak, Ronald M. (1999). Walker's mammals of the world / : Ronald M. Nowak (6th ed.). Baltimore, Md.: Johns Hopkins University Press. p. 1297. ISBN 0-8018-5789-9.
- ↑ Suzuki, K., Shimamoto, T., Takizawa, Y., Kamigaichi, H., Ando, M., & Yanagawa, H. (2011). Nest site characteristics of pteromys momonga in the tanzawa mountains. Honyurui Kagaku/Mammalian Science, 51(1), 65-69.
- ↑ Stafford, B. J., Thorington Jr., R. W., & Kawamichi, T. (2002). Gliding Behavior Of Japanese Giant Flying Squirrels (Petaurista Leucogenys). Journal of Mammalogy, 83(2), 553-562.