Jaunais gads

Jaunā gada uguņošana Čīlē

Jaunais gads ir svētki, kad tiek svinēts jauna kalendārā gada sākums, mūsdienās vairumā valstu, kur lieto Gregora kalendāru, to atzīmē 1. janvārī.

Jauno gadu sāk gaidīt jau vienu dienu iepriekš, tas ir, Vecgada vakarā. Tiklīdz pulkstenis sit pusnakti, tā Jaunā gada iestāšanās parasti tiek atzīmēta ar salūtu, šampanieša glāzi un/vai laimes liešanu. Papildus tam cilvēki viens otru apsveic ar frāzi "Laimīgu Jauno gadu!".

Dažādās pasaules valstīs ir dažādi svinību veidi, piemēram, Spānijā ir tradīcija ēst 12 vīnogas, vienu par katru pusstundas sitienu, Jaunzēlandē un Austrālijā tiek svinēts ar milzīgām uguņošanas šoviem. Atsevišķās valstīs Jaunais gads tiek atzīmēts arī ar karnevālu.

Vēsture

Jaunā gada svinēšana ir sena tradīcija, kas sakņojas gan reliģiskās, gan pasaulīgās praksēs. Senajos laikos cilvēki svinēja Jauno gadu saskaņā ar saules ciklu vai pēc Mēness fāzēm. Senie šumeri (ap 2000. gadu pirms mūsu ēras) bija pirmie, kas ieviesa Jaunā gada svinības. Viņi svinēja Jauno gadu pavasara ekvinokcijā, kas bija saistīta ar ražas ciklu un dabas atdzimšanu.

Romas impērijā Jaunais gads sākotnēji tika svinēts martā, bet 46. gadā pirms mūsu ēras, imperators Jūlijs Cēzars ieviesa jaunu kalendāru — Jūlija kalendāru, kas noteica 1. janvāri kā Jaunā gada pirmo dienu. Tas tika darīts, lai padarītu gada sākumu saskaņotāku ar saules ciklu. Šī diena sākotnēji bija veltīta Romas dievībai Janusam, kas bija vārtsargs un divu sejām, simbolizējot pagātni un nākotni. Tādējādi 1. janvāris tika saistīts ar jaunu sākumu, jaunām iespējām un cerībām.

Pirmo reizi Jaunā gada svinēšana tika ieviesta Eiropā pēc Gregora kalendāra ieviešanas 1582. gadā. Latvijā Jaunais gads tika ieviests līdz ar kristietības pieņemšanu un lēnām kļuva par galvenajiem sabiedriskiem svētkiem.

Ar laiku Jaunā gada svinības kļuva populāras visā pasaulē, un lielākā daļa valstu ieviesa 1. janvāri kā oficiālu Jaunā gada sākuma datumu.

Pirotehnika

Jaungada svinībās aktīvi izmanto dažādus pirotehniskos izstrādājumus: uguņošana, bengāliskā uguns, romiešu sveces, lielas un mazas petardes un citus.

Pirotehnisko izstrādājumu izmantošana Jaunā gada svinībās sākās Āzijas valstīs, vispirms Ķīnā, jo tika uzskatīts, ka skaļais troksnis un spilgtā gaisma, kas rodas, sprāgstot šaujampulverim, var aizdzīt ļaunos garus. Vēlāk šī tradīcija izplatījās visā pasaulē.

Pirotehnisko izstrādājumu izmantošana lielos daudzumos, tostarp nepilngadīgajiem, rada potenciāli ugunsbīstamu un traumām bīstamu situāciju, tāpēc Jaungada nakts tiek uzskatīta par gada noslogotāko periodu ugunsdzēsības un glābšanas dienestu darbā.

Skatīt arī

• Ziemassvētku egle
• Ziemassvētki
• Ķīniešu Jaunais gads