Ainažu pagasts
| Ainažu pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Salacgrīvas novads |
| Kopējā platība:[1] | 149,3 km2 |
| • Sauszeme: | 146,9 km2 |
| • Ūdens: | 2,4 km2 |
| Iedzīvotāji (2020):[2] | 443 |
| Blīvums: | 3,0 iedz./km2 |
 Ainažu pagasts Vikikrātuvē
| |
Ainažu pagasts ir viena no Salacgrīvas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos Igaunijas pierobežā. Robežojas ar sava novada Ainažu pilsētu un Salacgrīvas pagastu un Alojas novada Staiceles pagastu.
Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Blusupīte, Melnupe, Noriņa, Salaca, Vēverupe.
Purvi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kalna purs, Ķeru purs, Seļja purs, Vīkšņu puriņš, Zilais purs
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1935. gadā Ainažu pagasta platība bija 79,1 km² un tajā dzīvoja 1436 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Ainažu un Mērnieku ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Mērnieku ciemam pievienoja Ainažu ciemu. 1956. gadā Mērnieku ciemu pievienoja Ainažu pilsētai, izveidojot Ainažu pilsētas lauku teritoriju. 1977. gadā Ainažu lauku teritorijai pievienota daļa Salacgrīvas lauku teritorijas, bet daļa Ainažu lauku teritorijas pievienota Salacas ciemam.[4][5] 2009. gadā Ainažu pilsēta ar lauku teritoriju iekļauta Salacgrīvas novadā, Ainažu lauku teritoriju izdalot atsevišķā administratīvā teritorijā. 2010. gadā Ainažu lauku teritorija pārdēvēta par Ainažu pagastu.
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lielākās apdzīvotās vietas ir Mērnieki, Mailīšciems, Lampuži, Audrsils.
Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gar pagasta rietumu robežu virzās autoceļš A1 (Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži)), bet cauri pagasta centrālajai daļai stiepjas autoceļš P15 (Ainaži — Matīši).
 | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Apskates vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Ēkāju dabas taka
- Janču klintis
- Līču egle ar vējaslotu
- Mērnieku bērzu aleja
- Mērnieku dumbrāji
- Mērnieku dzirnavu vieta
- Mērnieku klintis
- Mērnieku krāces
- Mērnieku viduslaiku kapsēta
- Nezināmā igauņu karavīra kaps
- Norenas dzirnavu vieta
- Pietraga Sarkanās klintis
- Salacas ielejas dabas parks
- Tačgalu krāces
- Ūkaju dižozols
- Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts
- Žvīguļu tacis
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 26 februāris 2021.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 26 februāris 2021.
- ↑ [1] Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.01.2016
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
