Ainažu pagasts
| Ainažu pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Limbažu novads |
| Centrs: | Ainaži |
| Kopējā platība:[1] | 149,3 km2 |
| • Sauszeme: | 146,9 km2 |
| • Ūdens: | 2,4 km2 |
| Iedzīvotāji (2025):[2] | 381 |
| Blīvums (2025): | 2,6 iedz./km2 |
 Ainažu pagasts Vikikrātuvē | |
Ainažu pagasts ir viena no Limbažu novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos Igaunijas pierobežā. Robežojas ar sava novada Ainažu pilsētu, Salacgrīvas pagastu un Staiceles pagastu. Pagasta pakalpojumu centrs atrodas Ainažos.
Daba
[rediģēt | labot pirmkodu]Hidrogrāfija
[rediģēt | labot pirmkodu]Upes
[rediģēt | labot pirmkodu]Purvi
[rediģēt | labot pirmkodu]Kalna purs, Ķeru purs, Seļja purs, Vīkšņu puriņš, Zilais purs
Vēsture
[rediģēt | labot pirmkodu]1935. gadā Ainažu pagasta platība bija 79,1 km² un tajā dzīvoja 1436 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Ainažu un Mērnieku ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Mērnieku ciemam pievienoja Ainažu ciemu. 1956. gadā Mērnieku ciemu pievienoja Ainažu pilsētai, izveidojot Ainažu pilsētas lauku teritoriju. 1977. gadā Ainažu lauku teritorijai pievienota daļa Salacgrīvas lauku teritorijas, bet daļa Ainažu lauku teritorijas pievienota Salacas ciemam.[3][4] 2009. gadā Ainažu pilsēta ar lauku teritoriju iekļauta Salacgrīvas novadā, Ainažu lauku teritoriju izdalot atsevišķā administratīvā teritorijā. 2010. gadā Ainažu lauku teritorija pārdēvēta par Ainažu pagastu. 2021. gadā iekļāva Limbažu novadā.
Iedzīvotāji
[rediģēt | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[rediģēt | labot pirmkodu]Kopā ar Ainažu pilsētu. Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[5]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[rediģēt | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Mērnieki, Mailīšciems, Lampuži.
Saimniecība
[rediģēt | labot pirmkodu]Transports
[rediģēt | labot pirmkodu]Gar pagasta rietumu robežu virzās autoceļš A1 (Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži)), bet cauri pagasta centrālajai daļai stiepjas autoceļš P15 (Ainaži — Matīši).
 | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[rediģēt | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Apskates vietas
[rediģēt | labot pirmkodu]- Ēkāju dabas taka
- Janču klintis
- Līču egle ar vējaslotu
- Mērnieku bērzu aleja
- Mērnieku dumbrāji
- Mērnieku dzirnavu vieta
- Mērnieku klintis
- Mērnieku krāces
- Mērnieku viduslaiku kapsēta
- Nezināmā igauņu karavīra kaps
- Norenas dzirnavu vieta
- Pietraga Sarkanās klintis
- Salacas ielejas dabas parks
- Tačgalu krāces
- Ūkaju dižozols
- Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts
- Žvīguļu tacis
Atsauces
[rediģēt | labot pirmkodu]- ↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 Janvāris 2025.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 Oktobris 2025.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||
