|
Vispārīgā informācija
|
Skola, tradīcija
|
kritiskā teorija
|
Galvenās intereses
|
epistemoloģija, politikas filozofija, pragmatika
|
Ietekmējies no
|
Makša Vēbera, Emīla Dirkema, Džordža Herberta Mīda, Kārļa Marksa, Imanuela Kanta, Georga Vilhelma Frīdriha Hēgeļa
|
Nozīmīgi darbi
|
"Strukturālā publiskās sfēras transformācija" (Strukturwandel der Öffentlichkeit, 1962) "Komunikatīvās darbības teorija" (Theorie des kommunikativen Handelns, 1981)
|
Valoda
|
vācu valoda
|
|
Jirgens Hābermāss (vācu: Jürgen Habermas, izrunā: /ˈjʏrɡn̩ ˈhaːbɐmaːs/; dzimis 1929. gada 18. jūnijā) ir vācu sociologs un filozofs. Viņš ir viens no ietekmīgākajiem publiskās telpas teorētiķiem. Viņš analizēja to no 18. gadsimta buržuāziskās sabiedrības uz 20. gadsimta masu sabiedrību.
Hābermāss ievērojams kļuva 1950. gados, kad kritizēja Martina Heidegera filozofiju. 1956. gadā Sociālo pētījumu institūtā (Institut für Sozialforschung) viņš uzsāka kritikas teorijas studijas pie Maksa Horkhaimera (Max Horkheimer) un Teodora Adorno. Pēc tam viņš kļuva par filozofijas profesoru Heidelbergas Universtitātē. No 1971. līdz 1983. gadam viņš strādāja Maksa Planka institūtā. Pēc tam viņš kļuva par Sociālo pētījumu institūta direktoru.