Johanness Brāmss
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Mūzikas portāls / Mūzikas vikiprojekts |
Johanness Brāmss (vācu: Johannes Brahms, dzimis 1833. gada 7. maijā, miris 1897. gada 3. aprīlī) bija vācu romantisma laika komponists.
Brāmss pieskaitāms pie pasaules nozīmīgākajiem simfoniķiem, kaut sarakstījis tikai 4 simfonijas. Savas daiļrades dziļuma un filozofiskās nozīmes ziņā pielīdzināms Baham un Bēthovenam.[1] Brāmss ir vācu filozofijas pārstāvis mūzikā, neprogrammātiskās mūzikas pārstāvis. Iztikas līdzekļu meklējumos koncertējis kā pianists un koncertmeistars, sadarbojies ar ungāru vijolnieku Edī Remenjī (ungāru mūzikas ietekme šīs sadarbības rezultātā). Šī sadarbība ilga periodā, kamēr Brāmsa mūziku dzimtenē neatzina. Atgriezies Vācijā, nodevās diriģenta darbam, iestudējot arī Bēthovena simfonijas.
Novatorismi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Pirmais rekviēms vācu valodā
- Izveido 2 žanrus klaviermūzikā — intermeco un kapričio
- Intermezzo ir pārsvarā ar jūtu pasaules atainojumu;
- Kapričio parādās arī sadzīves elementi
Atgriežas koncertžanrā pie dubultekspozīcijas
Tematika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Jūtu pasaule
- Sadzīve — vācu un ungāru tautu
- Nedaudz daba
- Humānisms, arī filosofiski
- Garīga satura atziņas
Mūzikas valoda
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Melodija vāciskā mentalitāte un ungāriskais. Tipiski romantiskās, dziesmveida tēmas. Bēthoveniskās signāltēmas. Lieto baroka laikmeta mūzikas valodas semantiku (zīmju, simbolu valodu);
- Harmonija Lista robežās (mažorminorsistēma), jauninājumu nav. Ungāriskajā sfērā tāpat kā Lists veido Vervunkoša stila harmoniju
Žanri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Simfoniskā mūzika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4 simfonijas
- Vijoļkoncerts Re
- 2 klavierkoncerti
- Dubultkoncerts vijolei un čellam
Instrumentālā kamermūzika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Klaviermūzika
Intermeco un kapričio
Pazīstamākie : intermeco Mib, Sib, La, mib, la; Kapričio si, re, fa#
- 2 rapsodijas (turpina Lista aizsākto, bet necitē tautas mūziku) tautiskums jūtams intonācijās. Rapsodijas ir daudz apjomīgākas un viengabalainākas, tuvas sonātēm
- 3 klaviersonātes līdzvērtīgas simfonijas žanram (paralēles ar Bēthovenu).
- “Variācijas un fūga pa Hendeļa tēmu”
- ”Variācijas-studijas par Paganīni tēmu” (la min kaprise)
- ”Ungāru dejas” klavierēm četrrocīgi.
Kameransambļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Līdzvērtīgi Brāmsa simfoniskajiem opusiem, dziļi pēc satura. Dažkārt īpatnēji salikumi, piem., klavieru trio — klavieres, vijole, mežrags.
Vokāli simfoniskā mūzika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vokālā mūzika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Solodziesmas (~ 200)
Parāda gan vācisko, gan ungārisko. Raksta visā dzīves garumā. Vāciskā gaisotnē populārākās:
- ”Šūpļa dziesma”
- ”Veltīgā serenāde”
- ”Vientulība laukā”
Ungāriskās:
- Cikls ”Čigānu dziesmas” (8)
- Spilgtākā ”Čardašs”
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Missa a cappella 1 — Jura Ķeniņa recenzija [novecojusi saite] (latviski)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Johanness Brāmss.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
|