Johans Kristofs Bērenss
| ||||||||||
Johans Kristofs Bērenss (vācu: Johann Christoph Berens; dzimis 1729. gada 7. oktobrī, miris 1792. gada 19. novembrī) bija Rīgas lieltirgotājs, rātskungs un saimnieciskās tiesas prezidents. Kopā ar saviem vispusīgi izglītotajiem un daudz ceļojušajiem brāļiem Kārli un Reinholdu veidoja Rīgas brīvmūrnieku "Zobena ložas" ("Zum Schwerdt") kodolu, kas vēsturē pazīstams kā "Berensu aprindas".
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Johans Kristofs Bērenss dzimis 1729. gadā bagāta Rīgas tirgotāja Arenda Bērensa ģimenē. Pēc Rīgas Domskolas beigšanas viņš 1748. gadā uzsāka tieslietu studijas Kēnigsbergas Universitātē, kur iepazinās ar Imanuelu Kantu un Johanu Georgu Hāmani. Kopā ar Hāmani un Lindneru viņš no 1749. līdz 1750. gadam izdeva nedēļas laikrakstu Daphne. 1751. gadā Bērenss turpināja studijas Getingenes Universitātē.
Pēc atgriešanās Rīgā 1754. gadā viņš ap sevi pulcināja izcilākos sava laika liberāli noskaņotos Rīgas un Kēnigsbergas intelektuāļus. Viņa draugu lokam piederēja Domskolas rektors un inspektors Johans Gothelfs Lindners, mācītājs Gotlībs Šlēgels, Johans Kristofs Švarcs un grāmtizdevējs Johans Frīdrihs Hartknohs.
Krievijas ķeizarienes Elizabetes valdīšanas laikā Johans Kristofs Bērenss bija Rīgas rātes pilnvarotais pārstāvis Pēterburgas galmā. Pēc apprecēšanās ar holandiešu lieltirgotāja Abrahama van Limburga vecāko meitu Katrīnu viņa bagātība un ietekme turpināja pieaugt. Bērenss vadīja rātes sekretariātu un Rīgas pilsētas arhīvu, 1771. gadā tika ievēlēts par pilsētas maģistrāta locekli. 1780. gada 23.-25. jūlijā Bērensa apkopoto Rīgas hroniku kā dāvanu pasniedza Svētās Romas impērijas ķeizaram Jozefam II, kurš viesojās Rīgā atceļā no Pēterburgas.
Kā pilsētas arhīva pārzinis viņš iepazinās ar vērtīgiem vēsturiskiem dokumentiem un Rīgas pilsētas bibliotēkas jauno telpu (tagad — Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs) atklāšanas runā Bērenss izvērtēja notikumus Rīgā 13. gadsimtā, vainojot katoļu teokrātiju vardarbībā pret vietējiem iedzīvotājiem. Viņaprāt, lībietis Kaupo pēc apmācīšanas bija kļuvis par labu karavadoni un Indriķis Latvietis uzskatāms par rīdzinieku pirmo vēsturnieku.
1786. gadā veselības traucējumu dēļ Bērenss atteicās no visiem amatiem un nodevās grāmatu rakstīšanai. J.K.Bērenss mira 1792. gada novembrī, viņa piemiņai Rīgas pilsētas bibliotēkas zālē tika novietos krūšutēls.
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- „Riga, die bestätigte Municipal-Verfassung“ (1783),
- „Die Bombe Peters des Großen, statt einer Beschreibung der wieder zu eröffnenden Stadt-Bibliothek von einem vormaligen Mitgliede des alten Magistrats“ (1787),
- „Bonhomien, geschrieben bey Eröffnung der neuerbauten rigischen Stadtbibliothek“ (Jelgava, 1792).
Raksti par J. K. Bērensu
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Reinhold Berens. Geschichte der seit hundert und funzig Jahren in Riga einheimischen Familie Berens aus Rostock. Riga 1812.
- Johann Friedrich von Recke u.a., Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten-Lexikon der Provinzen Livland, Esthland und Kurland, Bd. I, Steffenhagen, Mitau 1828, S. 108
- Aija Taimiņa. Ideālās bibliotēkas vīzija 18. gs. izskaņā: Kristofa Hāberlanda un Johana Kristofa Bērensa veltījums savai pilsētai un līdzpilsoņiem. MĀKSLAS VĒSTURE UN TEORIJA 2007/8.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Grāmata par Bērensu dzimtu (vāciski)
|