Jonušs Radvils

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jonušs Radvils
Jonušas Radvila/Janusz Radziwiłł/Януш Радзівіл
1634. gada glezna
1634. gada glezna
Personīgā informācija
Dzimis 1612. gada 2. decembrī
Papile, Polijas—Lietuvas ūnija
(Biržu rajona pašvaldība, Karogs: Lietuva Lietuva)
Miris 1655. gada 31. decembrī (43 gadi)
Tikocina, Polijas—Lietuvas ūnija
(Bjalistokas apriņķis, Podlases vojevodiste, Karogs: Polija Polija)
Nodarbošanās augstmanis, politiķis

Jonušs Radvils (lietuviešu: Jonušas Radvila, latīņu: Johannes Radivillus), arī Janušs II Radzivils (poļu: Janusz Radziwiłł, baltkrievu: Януш Радзівіл, dzimis 1612. gada 2. decembrī, miris 1655. gada 31. decembrī) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un karavadonis no Radvilu dzimtas. Žemaitijas ģenerālstārasts (1646-1653), Viļņas vaivads (no 1653), Lietuvas lielhetmanis (no 1654). Lietuvas karaspēka pavēlnieks Otrā Ziemeļu kara laikā, Ķēdaiņos 1655. gada 18. augustā parakstīja Zviedrijas-Lietuvas līgumu, kas anulēja līdz tam pastāvošo Polijas un Lietuvas savienību. Atbalstīja 20. oktobrī Zviedrijas-Lietuvas kopvalsts izveides līgumu ar Kārli X Gustavu kā Lietuvas lielhercogu. Viņam piederošā Senās Krievzemes hronika tiek dēvēta par "Radzivila hroniku".

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1612. gada 2. decembrī Papiles muižā netālu no Biržiem Lietuvas lielhetmaņa Kristapa Radvila (1585—1640) un viņa sievas Annas Kiškas ģimenē. Mācījās Sluckas kalvinistu ģimnāzijā, studēja Leipcigas, Altdorfas un Leidenes universitātēs. 1632. gadā kļuva par Polijas-Lietuvas sūtni Anglijā un Nīderlandē 1633. gadā atgriezās Lietuvā un piedalījās Smoļenskas karā pret Krievijas caristi (1632—1634). 1637. gadā viņu ievēlēja par Varšavas Seima deputātu.

1646. gadā viņu ievēlēja par Lietuvas hetmani un Žemaitijas ģenerālstārastu. 1646. un 1651. gadā viņa vadītais Lietuvas karaspēks sakāva sacēlušos Ukrainas kazaku karaspēku, 1654. gadā viņu ievēlēja par Lietuvas lielhetmani. Otrā Ziemeļu kara laikā vadīja Lietuvas karaspēka aizstāvēšanos pret Krievijas caristes iebrukumu (1654—1667), nesekmīgi aistāvēja Viļņas pilsētu, pēc kuras krišanas 1655. gada 20. septembrī Ķēdaiņos noslēdza ūniju ar Zviedrijas karali Kārli X Gustavu. Tomēr vairums Lietuvas magnātu Pāvila Jāņa Sapehas vadībā atteicās viņu atbalstīt. 1655. gada novembrī Jonušs Radvils kopā ar savu brālēnu Boguslavu Radvilu atkāpās uz tagadējās Podlases vojevodistes teritoriju, kur nocietinājās Tikocinas pilī. Neskaidros apstākļos miris naktī no 30. uz 31. decembri.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]