Slucka (pilsēta)

Slucka
Slucka; Слуцк
	Slučas upe Sluckā
; Karogs	; Ģerbonis
	Slucka
	Koordinātas: 53°01′48″N 27°33′18″E / 53.03000°N 27.55500°EKoordinātas: 53°01′48″N 27°33′18″E / 53.03000°N 27.55500°E
Valsts	Baltkrievija
Apgabals	Minskas apgabals
Rajons	Puhaviču rajons
Pilsētas tiesības	1441
Iedzīvotāji (2020)
• kopā	61 436
Laika josla	EET (UTC+3)
Mājaslapa	slutsk.minsk-region.by
	Slucka Vikikrātuvē

Slucka (baltkrievu: Слуцк, krievu: Слуцк) ir pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabala Sluckas rajona centrs pie Slučas upes.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rakstos Slucka pirmoreiz minēta 1116. gadā. 12. gadsimtā tā izveidojās par Sluckas kņazistes centru. No 14. gadsimta sākuma kņaziste atradās Lietuvas lielkņazistē. 1582. gadā Sluckā tika radīts Sluckas evaņģēlijs — baltkrievu valodas piemineklis. Pēc pēdējās Sluckas kņazienes Sofijas nāves pilsēta pārgāja viņas vīra Januša Radzivila īpašumā. Radzivilu īpašuma pilsēta bija no 1612. līdz 1695. gadam un no 1744. līdz 1832. gadam. 1736. gadā pilsētā sāka izgatavot t.s. Sluckas jostas — Lietuvas lielkņazistes augstmaņu tērpa sastāvdaļu, un Slucka kļuva par tekstilrūpniecības centru.

Slucka tika pievienota Krievijai pēc Polijas Otrās dalīšanas 1793. gadā. No 1920. gada tā bija Baltkrievijas PSR sastāvā. No 1920. gada 27. novembra līdz 28. decembrim ap pilsētu notika neveiksmīgā Sluckas sacelšanās, kurā baltkrievu nacionālisti centās gāzt boļševiku režīmu. Otrā pasaules kara laikā no 1941. gada jūnija līdz 1944. gada jūlijam pilsēta atradās vācu okupācijā. Gandrīz visi pilsētas ebreji tika iznīcināti holokaustā. 1967. gada 12. oktobrī pilsētā izcēlās masu nemieri ar cilvēku upuriem. No 1991. gada Slucka ir neatkarīgās Baltkrievijas sastāvā.