Joslvaļu dzimta

Vikipēdijas lapa
Joslvaļu dzimta
Balaenopteridae (Gray, 1864)
Kuprvalis (Megaptera novaeangliae)
Kuprvalis (Megaptera novaeangliae)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPārnadži (Artiodactyla)
ApakškārtaVaļi un nīlzirgi (Whippomorpha)
InfrakārtaVaļveidīgie (Cetacea)
SīkkārtaPlātņvaļi (Mysticeti)
DzimtaJoslvaļu dzimta (Balaenopteridae)
Joslvaļu dzimta Vikikrātuvē

Joslvaļu dzimta (Balaenopteridae) ir lielākā no plātņvaļu (Mysticeti) dzimtām, kas apvieno 8 mūsdienās dzīvojošas vaļu sugas un kas tiek iedalītas 2 ģintīs. Šīs grupas vaļi ir lielākie zīdītāji pasaulē. Pat dzimtas vismazākās sugas — mazā joslvaļa (Balaenoptera acutorostrata) svars sasniedz 9 tonnas,[1] bet lielākais ir zilais valis (Balaenoptera musculus), kura svars var sasniegt 200 tonnas.[2]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kuprvaļi (Megaptera novaeangliae) barošanās brīdī

Joslvaļu dzimtas vaļi, atkarībā no sugas, sastopami visos pasaules okeānos. Lielākā daļa no tiem mājo dziļos, plašos ūdeņos un uzturas tālu no krasta. Izņēmums ir Omuras un Braida valis, kuri visa gada garumā uzturas krasta tuvumā,[3] kā arī krastiem pietuvojas kuprvalis, kurš, lai arī galvenokārt uzturas atklātā okeānā, migrācijas laikā peld gar krastiem.[4]

Baltijas jūrā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltijas jūrā reizēm ieklejo kuprvalis (Megaptera novaeangliae) un finvalis (Balaenoptera physalus). Latvijas piekrastē līdz šim novērots tikai finvalis, bet ir atrasti izskaloti miruši īpatņi abām sugām.[5][6]

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazais joslvalis (Balaenoptera acutorostrata) ir mazākais dzimtā

Visiem joslvaļiem uz vēdera ir vairākas garenvirziena ieloces jeb joslas, kas sākas pie mutes un beidzas pie nabas. Izņēmums ir seivalis un mazais joslvalis, kuriem šīs joslas ir nedaudz īsākas. Ieloces palīdz valim barošanās laikā atvērt ļoti plašu muti, tādējādi valis vienā reizē spēj norīt milzīgu daudzumu barības kopā ar ūdeni.[7] Šīs ieloces atšķir joslvaļus no visiem pārējiem vaļiem.[7] Joslvaļu dzimtas vaļiem ir slaids augums, piemēram, salīdzinot ar gludvaļiem. Lielākajai daļai ir slaidas, pagarinātas spuras. Visām sugām muguras spura atrodas aizmugurējā daļā (apmēram ⅔ no muguras).

Grūsnības periods ilgst 11—12 mēneši, piedzimst viens mazulis, kuru māte, atkarībā no sugas, zīda ar pienu 6—12 mēnešus.[8] Dažām sugām vaļi dzīvo nelielās grupās, kurās ir 2—5 pieaugušie īpatņi.

Barošanās ieradumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Joslvaļu dzimtas vaļiem raksturīgi divi barošanās veidi. Pirmajā veidā tie barojas, peldot un rijot lielus ūdens malkus, kurus pēc tam ar mēles palīdzību izspiež cauri vaļu bārdai kā ķemmei, ūdeni izlaižot atpakaļ jūrā. Joslvaļu sugas barojas ar vēžveidīgajiem, piemēram, kriliem, dažādām zivīm, piemēram, siļķēm un sardīnēm.[8]

Otrā metode ir mērķtiecīgāka kā pirmā — vispirms valis zivis vai vēžveidīgos sadzen blīvā bumbā, kuru pēc tam ar vienu kampienu norij. Šajā metodē ūdens vaļa mutē rada lielu spiedienu, tādēļ mutei ir jābūt iespējai izstiepties kā maisam, kā arī valim ir jāizfiltrē uzreiz liels daudzums barības un ūdens.[9] Lai to varētu izdarīt, ir vairākas anatomiskas īpašības: divās daļās sadalīts apakšžoklis, rīkles ieloces, ļaujot tai izplesties milzīgā lielumā, un īpašs sensorais orgāns, kas sastāv no kustību receptoru saišķa, kas savukārt palīdz vaļa smadzenēm koordinēt rīšanas un filtrēšanas procesu.[10] Turklāt valim spēj izplesties ne tikai mute un rīkle, bet līdzi stiepjas arī nervi, kuri, mutei esot ciet, ir salocīti ielocēs, bet, muti atverot, tie izstiepjas, lai, muti aizverot, atkal kā atsperes salocītos atpakaļ.[11]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zilais valis (Balaenoptera musculus)
Finvalis (Balaenoptera physalus)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Minke Whale (Balaenoptera acutorostrata)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 3. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 17. oktobrī.
  2. Mass of a Whale
  3. «ARKIve: Bryde’s whale (Balaenoptera edeni)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 30. septembrī. Skatīts: 2016. gada 17. oktobrī. Arhivēts 2016. gada 30. septembrī, Wayback Machine vietnē.
  4. «Whale migration». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 27. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 17. oktobrī.
  5. Latvijas daba: Finvalis
  6. Latvijas daba: Kuprvalis
  7. 7,0 7,1 Minasian, Stanley M.; Balcomb, Kenneth C.; Foster, Larry, eds. (1984). The World's Whales: The Complete Illustrated Guide. New York: The Smithsonian Institution. p. 18. ISBN 0-89599-014-8.
  8. 8,0 8,1 Gambell, Ray (1984). Macdonald, D, ed. The Encyclopedia of Mammals. New York: Facts on File. pp. 222–225. ISBN 0-87196-871-1.
  9. Reeves, RR; Stewart, BS; Clapham, PJ; Powell, JA (2002). National Audubon Society Guide to Marine Mammals of the World. Chanticleer Press. ISBN 9780375411410.
  10. Discovery of a sensory organ that coordinates lunge feeding in rorqual whales
  11. Gigantic Whales Eat Huge Amounts Thanks to ‘Bungee-Cord’ Nerves

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]