Pāriet uz saturu

Kuprvalis

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Kuprvaļi)
Kuprvalis
Megaptera novaeangliae
(Borowski, 1781)
Kuprvalis
Kuprvaļa salīdzinājums ar cilvēku
Kuprvaļa salīdzinājums ar cilvēku
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaVaļveidīgie (Cetacea)
ApakškārtaPlātņvaļi (Mysticeti)
DzimtaJoslvaļu dzimta (Balaenopteridae)
ĢintsKuprvaļi (Megaptera)
SugaKuprvalis (M. novaeangliae)
Izplatība

Kuprvalis Vikikrātuvē

Kuprvalis (Megaptera novaeangliae) ir joslvaļu dzimtas (Balaenopteridae) plātņvalis, kas ir vienīgā suga kuprvaļu ģintī. Kuprvalis ir ļoti atraktīvs un atlētisks, tas bieži izslejas gandrīz pilnā augumā laukā no ūdens, pēc tam iegāžas uz muguras atpakaļ okeānā vai arī vienkārši sit pa ūdens virsmu ar garajām krūšu spurām vai asti, vai galvu. Šo sugu tādēļ ir ļoti iecienījuši vaļu vērotāji.[1]

Kuprvalis mājo visos pasaules okeānos. Katru gadu tas veic garu migrācijas ceļu, līdz 25 000 km, no barošanās vietām polārajos reģionos uz vairošanās vietām tropu ūdeņos, kur tie nebarojas un iztiek tikai no uzkrātajām barības rezervēm. Līdzīgi kā citi vaļi, tie 19. un 20 gadsimtā tika intensīvi medīti, līdz sugas izdzīvošana sasniedza kritisko robežu. 1966. gadā, kad starptautiskie likumi aizliedza vaļu medības, kuprvaļu populācija bija samazinājusies par 90%. Kopš aizsardzības ieviešanas tā lēnām atjaunojas, un mūsdienās kopējā kuprvaļu populācijā ir vairāk nekā 60 000 īpatņu.[2]

Izplatība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kuprvalis pie Aļaskas krastiem
Katra īpatņa atšķirīgais astes raibumojums ļauj atpazīt vali un veikt tā novērojumus dažādos reģionos, attēlā kuprvalis pie Tongas salu krastiem
Ienirstot kuprvalis izslien virs ūdens savu roboto astes spuru

Kuprvalis sastopams visos pasaules okeānos, ziemeļos līdz 77° paralēlei. Izšķir četras lielas savstarpēji nodalītas populācijas: Klusā okeāna ziemeļu, Atlantijas, Dienvidu, un Indijas okeāna populācijas. Lai arī kuprvalis mājo visos okeānos, tas parasti nešķērso ekvatoriālos ūdeņus.[3] Kopumā kuprvaļi veic garus migrācijas ceļojumus, tomēr dažas grupas ir nometnieki: Arābijas jūrā[4] un Ziemeļjūrā.[5]

Lai arī vēl nesenā pagātnē kuprvaļi nemēdza iegriezties Baltijas jūrā un Vidusjūrā, tomēr pēdējos gados šī suga arvien biežāk tiek novērota abās šajās jūrās.[6][7][8] Īpaši Vidusjūrā novērojumu skaits ik gadu pieaug, liekot domāt, ka kuprvaļi izraudzījušies Vidusjūru par savu jauno dzīves vietu.[6] Baltijas jūrā tie novēroti ļoti reti, gar Vācijas un Polijas krastiem, pie Gotlandes.[8][9] Latvijas krastos ir redzēts tikai viens izskalots miris kuprvalis.[10] Kuprvaļi sāk atgriezties arī vietās, kurās tie nebija redzēti vairākus desmitus gadus: pie Skotijas krastiem,[5] Skagerakā un Kategatā,[11] kā arī Skandināvijas fjordos, piemēram, Kvenangena fjordā.[12]

Atlantijas okeāna ziemeļos barošanās areāls atrodas starp Skandināviju un Jaunangliju, bet vairošanās areāls atrodas Karību reģionā un pie Kaboverdes.[13] Atlantijas okeāna dienvidu un Indijas okeāna populācija vairojas pie Brazīlijas krastiem, kā arī pie Dienvidāfrikas un Āfrikas dienvidaustrumkrastiem, Madagaskaru ieskaitot.[14]

Pie Austrālijas krastiem mājo divas migrējošas populācijas, kuru ceļi kopumā nekrustojas: Austrālijas austrumkrasta un rietumkrasta populācijas. Izņēmums ir dažas mātītes no katras paaudzes, kas nomaina populācijas.[15] Pie Jaunzēlandes, Kermadeka salām un Tasmānijas arī sākuši atgriezties kuprvaļi, bet lēnāk nekā pie Austrālijas krastiem. Pie Panamas un Kostarikas kuprvaļi ierodas gan no Dienvidu, gan ziemeļu puslodes ūdens baseiniem. No decembra līdz martam šajā reģionā var novērot apmēram 300 ziemeļu kuprvaļus, bet no jūlija līdz oktobrim apmēram 2000 dienvidu kuprvaļus.[16]

Liela Klusā okeāna kuprvaļu populācija ziemas periodā sastopama pie Havaju salām, areālam dienvidos sākoties ar Havajas salu un turpinoties līdz Kures atolam ziemeļos.[17] Šī grupa barojas pie Ziemeļamerikas krastiem, sākot ar Kaliforniju un beidzot ar Beringa jūru.[18] Kuprvaļi ir atgriezušies arī pie Japānas krastiem, ieceļojot arī Japāņu jūrā. Šīs grupas vaļi ir novēroti arī Ohotskas jūrā pie Kamčatkas krastiem un pie Komandora salām.[19] Arvien biežāk ziemas periodā kuprvaļus var novērot jūrās uz dienvidiem gar Āzijas krastiem, piemēram, Sulu un Sulavesi jūrā.[20]

Arābijas jūras populācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nemigrējošā Ārābijas jūras populācija uzturas šajā reģionā visu gadu.[4] Tipiski kuprvalis gada laikā noceļo ap 25 000 km, tādējādi kļūstot par vienu no mobilākajiem dzīvniekiem pasaulē. Ģenētiskie pētījumi liecina, ka Arābijas jūras grupa ir visizolētākā un apdraudētākā kuprvaļu populācija, jo tajā ir mazāk kā 100 īpatņi.[21] Vēsturiski kuprvaļi ir mājojuši gar krasta līniju jūras abās pusēs (pie Arābijas pussalas un Indijas krastiem), Persijas līcī un Adenas līcī. Daži īpatņi ir novēroti pie Maldīvijas un Šrilankas.[21] Šobrīd nav zināms, vai vaļi, kas novēroti Sarkanajā jūrā pieder šai populācijai. Kopš 2006. gada Sarkanās jūras kuprvaļu skaits ir pieaudzis, un tie ir novēroti arī jūras ziemeļdaļā, Akabas līcī.

Migrācija un garākie migrācijas ceļi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Katru gadu kuprvaļi migrē no barošanās vietām polārajos ūdeņos uz vairošanās vietām tropiskajos ūdeņos, veicot vienus no garākajiem migrācijas ceļiem pasaulē.[22] Lai arī kuprvaļi nav teritoriāli, tomēr var novērot, ka grupām ir tendence atgriezties vienās un tajās pašās barošanās vai vairošanās vietās.[22]

Klusajā okeānā pie Kostarikas krastiem 2007. gadā tika fiksēti septiņi kuprvaļi, kas bija atceļojuši no Atlantijas okeāna, veicot vienu no garākajiem migrācijas ceļiem, apmēram 8300 km.[23] Tomēr garākais migrācijas ceļš ir bijis 18 840 km, kuprvalim veicot ceļu no ASV Samoa līdz Antarktīdas pussalai.[1] Viens no visizpētītākajiem migrācijas ceļiem ir ceļš no Aļaskas līdz Havajas salai. Šajā posmā kuprvaļi nopeld 4830 km 36 dienās.[1]

Izskats un īpašības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Krūšu spuras kuprvalim ir garas un baltas
Salīdzinot ar citiem vaļiem, kuprvaļa galva ir smaila, ar trīsstūrvaida purna daļu

Kuprvalis ir viens no lielākajiem un masīvākajiem mūsdienās dzīvojošajiem vaļiem. Tauku slānis atkarībā no sezonas ir atšķirīgi biezs, bet kopumā gan kuprvalis, gan zilais valis veido biezāko un lielāko tauku slāni no visiem joslvaļiem.[22] Kuprvalim uz muguras ir izteikts kupris, kas ir labi redzams, kad valis gatavojas ienirt dziļumā.[24] Galva un pazode kuprvalim izskatās kā noklāta ar mezgliem. Tie ir matu folikuli un raksturīgi tikai šai sugai.

Ķermenis ir tumši pelēks, ar lielākiem vai mazākiem baltiem vai gaiši pelēkiem raibumiem uz spurām un vēdera.[1][24] Kuprvalim ir visgarākās krūšu spuras no visiem vaļiem un ir apmēram vienādas ar ⅓ no ķermeņa garuma, ap 4,5—5 m.[1][22][24] Lielākā daļa spuras ir balta un tās ārējo malu sedz mezgli.[22] Toties astes spuras mala ir robota, atgādinot vējā pluinītu jūras vilni.[25] Katra indivīda spurām ir atšķirīgs pelēki—baltais raibumojums. Īpaši labi tas redzams astes spurai, to var nofotografēt un pēc tās vēlāk atpazīt katru īpatni.[24] Trīsstūrainā muguras spura ir neliela un pelēka kā mugura, reizēm tās gals ir smails, sirpjveidīgs.[22]

Kuprvaļa skelets.

Pieauguša kuprvaļa tēviņa garums ir 13—14 m, mātītes ir nedaudz lielākas, 15—16 m garumā. Lielākā datētā mātīte ir bijusi 19 m gara, un tās krūšu spuras bijušas 6 m garas.[26] Kuprvaļa masa ir 25—36 tonnas, lielākajiem īpatņiem sverot 40 t.[27] Katrā mutes pusē kuprvalim ir 270—400 tumšas vaļa bārdas plātnes ar melniem sariņiem.[22][28] Tās mutes priekšpusē ir apmēram 46 cm garas, bet mutes dziļumā 91 cm. Uz vēdera, sākoties no apakšlūpas, ir 14—35 ieloces,[22] kas pēc skaita ir mazāk nekā citiem joslvaļiem, toties tās ir ļoti platas.[28]

Elpošana un gulēšana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kuprvalis guļ zem ūdens, tādēļ tam ik pa laikam jāpaceļas līdz ūdens virsmai, lai ieelpotu. Uzskata, ka valis guļ ar vienu pusi no smadzenēm, bet otra puse turpina kontrolēt vaļa pacelšanos līdz ūdens virsmai, lai nenoslīktu miegā. Naktī, tāpat kā dienā, kuprvalis izpūšot gaisu caur nāsīm, gaisā izspiež sirds veida ūdens strūklas mākoni līdz 3 m augstumam.[29]

Uzvedība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pārošanās laikā tēviņi īpaši aktīvi demonstrē savu veiklību mātītēm
Piecpadsmit kuprvaļu grupa, kas kopīgi medī zivis
Kuprvalis pēc liela un bagātīga kampiena ar zivīm izspiež ūdeni cauri vaļa bārdai

Kuprvaļi dzīvo pa vienam vai veido īslaicīgus, nelielus barus, kuri izjūk pēc dažām stundām, kopš izveidojušies. Vasaras laikā grupas ir stabilākas un mēdz ilgāk kopīgi baroties un ceļot. Visilgāk kopā paliek pāri vai ļoti nelielas grupas. Šādi apkopojumi var palikt kopā vairākus mēnešus vai pat gadus, lai gan tas notiek ļoti reti. Iespējams, dažas mātītes izveido savstarpējas attiecības pat mūža garumā. Kuprvaļi ir draudzīgi un bieži sajaucas ar citu vaļveidīgo sugu bariem, piemēram, ar Antarktikas minkvaļiem, pudeļdeguna delfīniem, gludvaļiem, zilajiem vaļiem un citām vaļu sugām.[30][31][32]

Kuprvaļi galvenokārt uzturas seklajos piekrastes ūdeņos. Vasasras periodā piekrastēs ir vairāk barības, bet ziemas periodā, kad dzimst mazuļi, seklajās piekrastes jūrās mazuļi ir pasargātāki no zobenvaļiem, kas ir galvenie mazuļu ienaidnieki. Pieaugušiem dzīvniekiem bieži uz ķermeņa var redzēt zobenvaļu atstātās rētas.[22] Arī, ja migrācijas laikā to ceļā ir sauszeme, kuprvaļi peld gar krasta līniju.[22] Peldēšanas ātrums kuprvalim var sasniegt 27 km/h, bet migrācijas laikā tas peld lēnāk, līdz 14,3 km/h. Vislēnāk peld mātes ar mazuļiem un kuprvaļu grupas. Vientuļie vaļi ceļo ātrāk.[22]

Kuprvalis ienirst 6—7 m dziļumā uz 15—20 minūtēm. Starp ieniršanas reizēm dzīvnieks atpūšas vismaz 4 minūtes.[22]

Kuprvaļu vokalizācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kuprvaļiem skaņas izdod gan tēviņi, gan mātītes, bet tikai tēviņi veido garas, sarežģītas "dziesmas", ar kurām kuprvaļi izceļas starp pārējām vaļu sugām. Skaņa veidojas, ar spiedienu cauri nāsu dobumiem izpūšot gaisu. Katra dziesma sastāv no vairākām zema reģistra skaņām, kas variējas to amplitūdā un frekvencē. To garums ir 10—20 minūtes.[4] Kuprvalis var dziedāt no vietas ilgāk kā 24 stundas. Turklāt noteiktā areālā visi tēviņi dzied vienu un to pašu dziesmu. Piemēram, visi Atlantijas okeāna ziemeļu tēviņi dzied vienu dziesmu, bet Klusā okeāna tēviņi citu. Katras populācijas dziesma lēnām izmainās ilgākā laika periodā.[4]

To mērķis zinātniekiem nav zināms, bet, iespējams, tās saistītas ar pārošanos, ar mātītes pievilināšanu. Tomēr pie dziedātāja ierodas ne tikai mātītes, bet arī citi tēviņi, kas vairošanās perioda laikā bieži noved pie sasvstarpējiem konfliktiem.[4] Tādēļ otra izvirzītā hipotēze ir, ka dziedāšana nozīmē cita tēviņa izaicināšanu uz cīņu.[33] Vēl viena no hipotēzēm skaidro dziesmas nozīmi kā eholokācijas funkciju.[34] Barošanās sezonas laikā kuprvaļi izmanto atšķirīgu vokalizāciju, dzenot zivis blīvā lodē.[35]

Barība un barošanās

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kuprvalis galvenokārt barojas vasaras periodā, bet ziemā iztiek ar uzkrātajām barības rezervēm tauku veidā.[36] Ziemošanas vietās barošanās notiek ļoti reti un tām ir vairāk "laimīgas nejaušības" raksturs. Kopumā kuprvalis ir enerģisks un aktīvs mednieks, kas barojas ar kriliem, planktonu un nelielām, baros dzīvojošām zivīm.[1] Katru dienu kuprvalis apēd ap 1360 kg barības.[1]

Piemēram, Atlantijas okeāna ziemeļos kuprvalis galvenokārt barojas ar siļķēm, lašiem, moivām, tūbītēm, makrelēm un saidām.[37][38] Dienvidu okeānā un pie Austrālijas krastiem galvenā barība ir krili un airkājvēži.[39] Kuprvalis medī ar diviem paņēmieniem: uzbrūkot medījumam tiešā veidā vai to apdullinot, sitot ar krūšu spuru vai astes spuru pa ūdens virsmu.

Burbuļu tīkla medības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kuprvalis burbuļu tīkla centrā

No visiem plātņvaļiem kuprvaļiem ir visattīstītākie medību paņēmieni.[40] Visintelektuālākais un sarežģītākais paņēmiens ir burbuļu tīkla medības,[1] kurās var piedalīties līdz pat 20 īpatņi. Kuprvaļu grupa peld ap zivju baru un ar burbuļu palīdzību kā ar tīklu vada un ierobežo zivis, ar katru loku saspiežot zivis arvien ciešāk vienu pie otras, beigās veidojot blīvu zivju cilindru, kuru ietver burbuļu siena. Zinātnieki ar pie vaļu mugurām piestiprinātu kameru palīdzību ir novērojuši, kas notiek šo medību laikā. Iesākumā loka diametrs ir apmēram 30 m. Daži kuprvaļi no grupas pūš burbuļus, daži ienirst dziļāk un dzen zivis augšup, bet citi ar skaņu palīdzību zivis biedē un piespiež tās doties burbuļu tīkla iekšpusē.[41] Kad zivis sadzītas cieši kopā, kuprvaļi virzienā no apakšas uz augšu strauji metas cauri zivju cilindram ar plaši atvērtu muti. Pateicoties ielocēm uz vēdera, kuprvalis muti var atvērt ļoti plaši, sagrābjot vienā kampienā tūkstošiem zivju. Pēc tam ūdens tiek izspiests caur vaļu bārdu, bet zivis norītas.

Vairošanās

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kuprvaļa mātīte ar mazuli

Kuprvaļiem vairošanās sezona notiek ziemā, kad tie no polāriem ūdeņiem barošanās vietās migrē uz siltākiem ūdeņiem ekvatora tuvumā.[22] Tie dzimumbriedumu sasniedz 4—10 gadu vecumā, kad mātītes ķermenis sasniedz 12 m garumu, bet tēviņa 11,6 m.[4][22] Pārošanās sezonas laikā starp tēviņiem veidojas saspringtas attiecības ar sīvu konkurenci. Mātītei seko vairāki tēviņi, kas viens ar otru cīnās, lai iegūtu tiesības sapāroties.[42]

Grupas lielums ir nepārtraukti mainīgs, jo kāds mazāk spēcīgs tēviņš grupu pamet, bet cits ierodas. Riesta laikā var novērot aktīvu tēviņu izrādīšanos ar iespaidīgo izsliešanos ārpus ūdens un gāšanos atpakaļ okeānā, ar lēcieniem un ar sitieniem pa ūdens virsmu ar krūšu spurām un asti.[1] Neatņemama riesta sastāvdaļa ir tēviņu garās dziesmas.[43]

Pārošanās laikā tēviņi kļūst agresīvi un nervozi, savstarpējā izrādīšanās mēdz pāraugt arī tiešā vardarbībā, kas ietver vājākā īpatņa dzenāšanu, grūstīšanu un citāda veida fizisku ietekmēšanu. Grupā peldošie tēviņi ir daudz agresīvāki nekā, ja tēviņš kādu laiku ir bijis viens pats. Šajā periodā tēviņi var uzbrukt arī citu vaļu sugu tēviņiem.[22]

Mazuļa aprūpe

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazuļi dzimst ik pēc 2—3 gadiem, piedzimstot vienam mazulim. Grūsnības periods ir apmēram 11—11,5 mēneši.[1][22] Dzimšanas maksimums ir janvāra un februāra mēnesī Ziemeļu puslodes kuprvaļiem, bet Dienvidu puslodes vaļiem tas ir jūlijā un augustā. Piedzimušais mazulis ir apmēram vienā lielumā ar mātes galvu, tas ir apmēram 4,5 m. Toties mazuļa svars ir ap 1 tonnu.[1] Mazais valis barojas tikai ar pienu apmēram 6 mēnešus, pēc tam tas barojas gan patstāvīgi pats ar zivīm vai kriliem, gan turpina joprojām zīst pienu papildu 6 mēnešus. Kuprvaļa piena tauku saturs ir 50%, un tas ir rozā krāsā. Kuprvalis dzīvo 45—100 gadus.[44] Mātes ļoti rūpējas par saviem mazuļiem, tos agresīvi aizstāvot pret ienaidniekiem. Mazulis visu laiku peld cieši blakus mātes, turklāt māte to ik pa brīdim aptausta ar savu krūšu spuru. Tēviņš mazuļu audzināšanā nepiedalās.[1]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 1,10 1,11 «NOOA Fisheries: Humpback Whale (Megaptera novaeangliae)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 26. decembrī. Skatīts: 2017. gada 3. janvārī.
  2. ↑ IUCN: Megaptera novaeangliae
  3. ↑ «Seasonality of humpback whale Megaptera novaeangliae (Borowski, 1781) records in Cape Verde seas: evidence for the occurrence of stocks from both hemispheres?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 7. martā. Skatīts: 2016. gada 8. februārī.
  4. ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 American Cetacean Society Fact Sheet: Humpback whale
  5. ↑ 5,0 5,1 Are we seeing a return of humpback whales to Scottish waters? Arhivēts 2016. gada 5. novembrī, Wayback Machine vietnē. - Sea Watch Foundation
  6. ↑ 6,0 6,1 Are humpback whales electing the Mediterranean Sea as new residence?
  7. ↑ «Ancient whale exploitation in the Mediterranean: species matters». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. decembrī. Skatīts: 2017. gada 3. janvārī.
  8. ↑ 8,0 8,1 Whales seen again in the waters of the Baltic Sea
  9. ↑ Baltijas jūrā redzēts kuprvalis
  10. ↑ «Latvijas daba: Kuprvalis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 15. aprīlī. Skatīts: 2017. gada 4. janvārī.
  11. ↑ Whale escapes Sweden after five-hour ordeal
  12. ↑ Østvangs Perspektiv (2012). "Knølhval i Kvænangen". Retrieved 2015-01-05.
  13. ↑ "YoNAH project" Arhivēts 2015. gada 5. jūlijā, Wayback Machine vietnē.. Coastal Studies. Retrieved 2015-07-03.
  14. ↑ Rosenbaum, H. C.; et al. (2009). "Population Structure of Humpback Whales from Their Breeding Grounds in the South Atlantic and Indian Oceans". PLoS ONE. 4 (10): e7318. doi:10.1371/journal.pone.0007318
  15. ↑ Megaptera novaeangliae in Species Profile and Threats Database
  16. ↑ «Whale Watching Panama: Why Panama?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 12. novembrī. Skatīts: 2017. gada 3. janvārī.
  17. ↑ Lammers, Marc O.; Fisher-Pool, Pollyanna I.; Au, Whitlow W. L.; Meyer, Carl G.; Wong, Kevin B.; Brainard, Russell E. (February 1, 2011). "Humpback whale Megaptera novaeangliae song reveals wintering activity in the Northwestern Hawaiian Islands". Marine Ecology Progress Series. 423: 261–268. doi:10.3354/meps08959
  18. ↑ The North Pacific stock of humpback whales
  19. ↑ New insight into migration patterns of western North Pacific humpback whales between Babuyan Islands, Philippines and the Commander Islands, Russia
  20. ↑ «A history of Whaling in Philippines». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 24. decembrī. Skatīts: 2017. gada 3. janvārī.
  21. ↑ 21,0 21,1 IUCN: Megaptera novaeangliae (Arabian Sea subpopulation)
  22. ↑ 22,00 22,01 22,02 22,03 22,04 22,05 22,06 22,07 22,08 22,09 22,10 22,11 22,12 22,13 22,14 22,15 ADW: Megaptera novaeangliae
  23. ↑ Southern Hemisphere humpback whales wintering off Central America: insights from water temperature into the longest mammalian migration
  24. ↑ 24,0 24,1 24,2 24,3 «ARKive: Humpback whale (Megaptera novaeangliae)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 13. decembrī. Skatīts: 2017. gada 3. janvārī. Arhivēts 2016. gada 13. decembrī, Wayback Machine vietnē.
  25. ↑ Recovery Plan for the Humpback Whale (Megapten Novaeangliae)
  26. ↑ Clapham, Phil (2002). "Humpback Whale". Encyclopedia of Marine Mammals. San Diego: Academic Press. ISBN 0-12-551340-2.
  27. ↑ Burnie, David; Wilson, Don E. (2001). Animal: The Definitive Visual Guide to the World's Wildlife. DK. ISBN 978-0-7894-7764-4.
  28. ↑ 28,0 28,1 Clapham, Phillip J.; Mead, James G. (1999) "Megaptera novaeangliae" Arhivēts 2016. gada 3. martā, Wayback Machine vietnē. Mammalian Species. 604: 1–9. doi:10.2307/3504352
  29. ↑ «Resting behavior in a rehabilitating gray whale calf». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 10. aprīlī. Skatīts: 2017. gada 4. janvārī.
  30. ↑ Center for Coastal Studies, Right Whale Research, Field Notes, May 2007
  31. ↑ Rare Sighting of a North Pacific Right Whale (Eubalaena glacialis) in Hawai'i
  32. ↑ Fin Whale Sighting North of Kaua'i, Hawai'i
  33. ↑ "Humpback Whales. Song of the Sea.". Public Broadcasting Station. Retrieved 2007-04-22.
  34. ↑ Mercado E III, Frazer LN (July 2001). "Humpback Whale Song or Humpback Whale Sonar? A Reply to Au et al" (PDF). IEEE Journal of Oceanic Engineering. 26 (3): 406–415. doi:10.1109/48.946514
  35. ↑ Mercado E III; Herman LM; Pack AA (2003). "Stereotypical sound patterns in humpback whale songs: Usage and function" Aquatic Mammals. 29 (1): 37–52. doi:10.1578/016754203101024068
  36. ↑ Encyclopedia of Life & Peter Saundry. 2011. Humpback whale. eds. C.Michael Hogan and C.J.Cleveland, Encyclopedia of Earth, National Council for Science and Environment, Washington, DC
  37. ↑ Overholtz W.J.; Nicholas J.R. (1979). "Apparent feeding by the fin whale, Balaenoptera physalus and humpback whale, Megaptera novaeangliae, on the American sand lance, Ammodytes americanus, in the Northwest Atlantic". Fish. Bull. (77): 285–287.
  38. ↑ Whitehead H. (1987). "Updated status of the humpback whale, Megaptera novaeangliae, in Canada". Canadian Field-Naturalist. 101 (2): 284–294.
  39. ↑ Nemoto T. (1959). "Food of baleen whales with reference to whale movements". Scientific Reports of the Whales Research Institute (14): 149–290.
  40. ↑ Humpback Whale Recovery Team for the National Marine Fisheries Service, Silver Spring, Maryland (1991). Recovery Plan for the Humpback Whale (Megaptera novaeangliae). National Marine Fisheries Service. p. 105.
  41. ↑ Nationalgeographic: Crittercam Reveals Secrets of the Marine World
  42. ↑ Clapham, Phillip J. (26 February 2009). "Humpback Whale Megaptera novaeangliae". In Perrin, William F.; Wursig, Bernd; Thewissen, J.G.M. 'Hans'. Encyclopedia of Marine Mammals. Academic Press. pp. 582–84. ISBN 978-0-08-091993-5.
  43. ↑ Darling, J.; et al. (2006). "Humpback whale songs: Do they organize males during the breeding season?" Behavior. 143: 1051–1101. doi:10.1163/156853906778607381
  44. ↑ Dawes, John; Campbell, Andrew (2008). Exploring the World of Aquatic Life. Infobase Publishing. ISBN 978-1-60413-255-7.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kuprvalis&oldid=4135579"