Jozafats Kuncevičs (ukraiņu: Йосафат Кунцевич, baltkrievu: Язафат Кунцэвіч, poļu: Jozafat Kuncewicz, lietuviešu: Juozapatas Kuncevičius); dzimis 1580. gadā, miris 1623. gada 12. novembrī) bija uniātuPolockas arhibīskaps 17. gadsimta sākumā. Katoļu baznīcā atzīts par mocekli un svēto.
Dzimis mūsdienu Ukrainā, tomēr jau bērnībā ar ģimeni pārcēlās uz Viļņu, kur uzaudzis. 1618. gadā tika iecelts par Polockas arhibīskapu. Tajā laikā baznīcā notika aktīva cīņa starp Polijas-Lietuvas valsts atbalstītiem Brestas ūnijas piekritējiem (uniātiem) un pareizticīgajiem. Jozafats Kuncevičs ļoti enerģiski darbojās uniātu baznīcas interesēs, tostarp neļaujot noturēt ūnijas pretiniekiem dievkalpojumus baznīcās. 1623. gada 12. novembrī, kad Kuncevičs atradās pilsētā, sacēlās Vitebskas pareizticīgie iedzīvotāji un Jozafatu Kunceviču nolinčoja. Par to Vitebskas pilsētai tika atņemtas pilsētas tiesības un apmēram 100 iedzīvotāji sodīti ar nāvi. Kunceviču 1628. gadā kononizēja pāvests Urbāns VIII, bet pāvests Pijs IX 1867. gadā atzina par svēto.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jozafats Kuncevičs.
