Jumprava (Mežotnes pagasts)
| Jumprava | |
|---|---|
| vidējciems | |
  Jumprava | |
| Koordinātas: 56°24′47″N 24°06′53″E / 56.41306°N 24.11472°EKoordinātas: 56°24′47″N 24°06′53″E / 56.41306°N 24.11472°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Bauskas novads |
| Pagasts | Mežotnes pagasts |
| Platība | |
| • Kopējā | 0,59 km2 |
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |
| • kopā | 144 |
| • blīvums | 361/km² |
Jumprava (arī Jumpravas) ir ciems Bauskas novada Mežotnes pagastā Lielupes labajā krastā iepretim Ziedoņiem, pie autoceļa V1035 (Bauska—Mežotne—Bērzu skola). Bijušajā Jumpravmuižas parkā atrodas mākslīgas pilsdrupas (veidotas 18. gs. beigās vai 19. gs. sākumā). Lielupes krastos Jumpravas dolomīta atsegums, kas tiek uzskatītas par vienīgajām alpīnisma treniņiem piemērotajām dabiskajām klintīm Latvijā.[3]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jumprava pirmo reizi minēta 13. gadsimta vidū, kad šis apvidus piederēja zemgaļu Upmales zemei. 1257. gadā Rīgas arhibīskaps Alberts II apstiprināja, ka uz Livoniju uzaicinātajām cisterciešu klostera mūķenēm tiek piešķirta zeme 50 arklu platībā Upmalē un 100 arklu zemes Dobenes pilsnovadā, kā arī ciems 27 km lejpus Kokneses pils (Pepholt, vēlākā Lieljumpravas muiža), kā arī viena jūdze no Sēlijas zemes Daugavas pretējā krastā (Mazjumpravas muiža).[4] 1260. gadā arī Romas pāvests Aleksandrs IV apstiprināja Rīgas cisterciešu klostera privilēģijas un piešķīra tam pieder Pepoldes ciemu ar zemi pie Daugavas, 50 arklu zemes Upmalē (Upemelle) un 100 arklu zemes Zemgalē (Sascegele et Serpen Dobenes pilsnovadā).[5]
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[6]
|
| ||||||||||||||||||||||||
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Vietvārdu datubāze: Informācija par Jumpravu». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
- ↑ LĢIA vietvārdu datubāze
- ↑ Uz klintīm: ...kopā ar speciālistu Arhivēts 2016. gada 15. aprīlī, Wayback Machine vietnē. adventurerace.lv
- ↑ Riga, 1257 Mai 1, Besitzabtretung Gedruckt Livländische Güterurkunden Bd. 1, Riga 1908, Nr. 25 nach Kopie des 15. Jahrhunderts.[novecojusi saite] no herder-institut.de, Kurländische Güterurkunden (latīniski ar vācisko tulkojumu)
- ↑ Anagni, 1260 Febr. 13 sonstige Urkunde Gedruckt Livländische Güterurkunden Bd. 1, Riga 1908, Nr. 27 nach beglaubigter Kopie des 16. Jahrhunderts.[novecojusi saite] no herder-institut.de, Kurländische Güterurkunden (latīniski ar vācisko tulkojumu)
- ↑ https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/
