Bērzmuiža (Mežotnes pagasts)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par mazciemu Mežotnes pagastā. Par citām nozīmēm skatīt rakstu Bērzmuiža.
Bērzmuiža
mazciems
Bērzmuižas kungu māja 2016. gadā
Bērzmuižas kungu māja 2016. gadā
Bērzmuiža (Latvija)
Bērzmuiža
Bērzmuiža
Koordinātas: 56°29′40″N 24°07′31″E / 56.49444°N 24.12528°E / 56.49444; 24.12528Koordinātas: 56°29′40″N 24°07′31″E / 56.49444°N 24.12528°E / 56.49444; 24.12528
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Bauskas novads
Pagasts Mežotnes pagasts
Augstums 30 m
Iedzīvotāji (2004. gada 26. janvārī)[1]
 • kopā 31
Pasta nodaļa LV-3926

Bērzmuiža (arī Bērzes ciems, Bērzu skola) ir apdzīvota vieta Bauskas novada Mežotnes pagastā autoceļu V1035 un V1037 krustojumā. Atrodas pagasta austrumu daļā 8 km no pagasta centra Mežotnes, 11 km no novada centra Bauskas un 60 km no Rīgas.

Līdz 1920. gada zemes reformai Bērzmuiža (vācu: Bershof) piederēja Rennes dzimtai[2] (Roenne, Rönne). Blakus ciemā Garozā līdz pat 2017. gadam atradās apjoma un fasāžu ziņā ļoti līdzīgā Garozas muižas kungu māja.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Muižas nosaukuma izcelsme ir neskaidra un no vācu valodas Bershof latviskots kā Bērzmuiža. Tomēr ar bērziem kā kokiem šī vieta nav saistāma. Kā versija apskatāms pieņēmums, ka lai gan pašreiz esošie dokumenti to nenorāda, īpašums reiz piederējis Bēru dzimtai (vācu: von Baehr vai von Bähr). Bēriem Zemgalē piederējušas vairāki īpašumi un tiem nosaukumos ir atsauce uz dzimtu, piemēram: Bērvircavas muiža (vācu: Behrs Würzau). 1661. gadā hercogs Jēkabs to izlēņoja pulkvedim Johanam Lībekam, 1710. gadā hercogs Frīdrihs Vilhems par īpašiem nopelniem muižu piešķīra ģenerālim Kārlim Ēvaldam fon Rennem (Carl Ewald Roenne 1663-1716), izveidojot fideikomisu.[3]

Pēdējais muižas īpašnieks bija Pauls fon Renne (1857—1925), kurš pilnvaroja to pārraudzīt savam brālēna dēlam Aleksandram fon Rennem (1882—1945). 1918. gadā muižu izīrēja Jānim Ceplītim, bet 1920. gadā to pārņēma valsts. Pēc agrārās reformas 1921. gadā muižas kungu mājā iekārtoja Codes-Bērzu 6. klasīgo pamatskolu. Vēlāk tās nosaukumi bija Codes-Bērzmuižas pilnā pamatskola, Codes—Bērzu pamatskola, Bērzu tautskola, Bērzu septiņgadīgā skola, Bērzu astoņgadīgā skola, Bērzu nepilnā vidusskola, Bērzu deviņgadīgā skola, Bērzu pamatskola. 1925. gadā apstiprināja arhitekta Paula Kundziņa pārbūves projektu ēkas piemērošanai skolas vajadzībām, ko nerealizēja finansējuma trūkuma dēļ. Muižas kalpu mājā tiek ierīkoti dzīvojamās telpas skolotājiem, no tā arī veidojies lokāli lietotais un īpašumu dokumentos atrodamais nosaukums — Skolotāju māja.

Pēc Otrā pasaules kara kungu mājas ēkā tika veikti remontadarbi (1957), aizstājot kārniņu jumtu pret šīfera jumtu, zaudējot jumta izbūves. Iekštelpās likvidējot anfilādes principu un izveidojot gaiteni otrajā stāvā, tādā veidā telpas piemērojot skolas funkcijai. Līdzīgs priekšlikums bija arī arh.P.Kundziņam viņa sākotnējā pārbūves projektā. Skolas vajadzībām izveidota arī neliela zāle. Pašreizējais šīfera jumta segums skolai uzlikts pēc 1977. gada. Bijusī muižas kalpu mājai tiek izbūvēts paplašināts 2. stāvs. 1977. gada ziemā skolas ēkai nodeg 3. stāva dienvidu daļa ar vēsturiskajām jumta konstrukcijām, pēc negadījuma skola pameta telpas un tika pārcelta uz Vecskolām pie Mežotnes (Kolhoza Strēlnieks kultūras namu). 1984. gadā ēkā ierīkoja 13 dzīvokļus, pārbūves rezultātā nojauca ampīra stila glazētu podiņu krāsni.[4] 2017. gadā ēka atradās avārijas stāvoklī un Bauskas novada dome to pārdeva izsolē.

Parks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ciemā atrodas parks ar 1831. gada kaļkakmens pieminekli "Veltījums vecākiem" (vācu: Den Aeltern) un vairākiem dižkokiem. Piemineklim piešķirts valsts nozīmes mākslas pieminekļa statuss. Parkā ir divi dīķi. No pārējām kādreizējās muižas ēkām ir saglabājusies dzīvojamā māja (tagad Skolotāju māja) un vairāku saimniecības ēku drupas, kā arī muižas brūža ēka. 19. gs. raksturojams kā ainavu parks. Tomēr pēc 1920. gada zemes reformas, tas ir nedaudz pakļauts manipulācijām ar mērķi mazināt jaunajai varai neraksturīgo ārtelpu. Piemēram, kugu mājai parka pusē pret centrālo asi stādot krūmu rindu, kas nojauc sākotnējo kompozīciju. Vēlākos padomju gados atsevišķās vietās parkā stādīti skujkoki. 1959. gadā tiek stādīts ābēļdārzs, kurš pašlaik ir ieaudzis. 2018. gada jūlijā negaisa laikā vējš nolauza vienu no parka iespaidīgākajām un senākajām vīksnām.

Muižas īpašnieku uzskaitījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kārlis Ēvalds Renne (Carl Ewald Roenne, 1663-1716)
  • Kārlis Renne (Carl Roenne, 1700-1733)
  • Kristiāns Renne (Christian Roenne, 1763-1819)
  • Georgs Renne (Georg Christoph Philipp Roenne, 1789-1856)
  • Eduards Renne (Eduard Roenne, 1828-1881)
  • Kārlis Frīdrihs Renne (Carl Friedrich Nicolai Johann Roenne, 1843-1898)
  • Pauls Renne (Paul v. Rönne, 1898-1920)

Ievērojami iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]