Bērzmuiža (Mežotnes pagasts)

Bērzmuiža
Bērzmuiža;
	mazciems
	Bērzmuižas kungu māja 2016. gadā
	Bērzmuiža
	Koordinātas: 56°29′40″N 24°07′31″E / 56.49444°N 24.12528°EKoordinātas: 56°29′40″N 24°07′31″E / 56.49444°N 24.12528°E
Valsts	Latvija
Novads	Bauskas novads
Pagasts	Mežotnes pagasts
Platība
• Kopējā	0,137 km2
Augstums	30 m
Iedzīvotāji (2004)
• kopā	31
Pasta nodaļa	LV-3926
	Bērzmuiža Vikikrātuvē

Bērzmuiža (arī Bērzes ciems, Bērzu skola) ir apdzīvota vieta Bauskas novada Mežotnes pagastā autoceļu V1035 un V1037 krustojumā. Atrodas pagasta austrumu daļā 8 km no pagasta centra Mežotnes, 11 km no novada centra Bauskas un 60 km no Rīgas.

Līdz 1920. gada zemes reformai Bērzmuiža (vācu: Bershof, krievu: Берсгоф) piederēja Rennes dzimtai^[3] (Roenne, Rönne). Blakus ciemā Garozā līdz pat 2017. gadam atradās apjoma un fasāžu ziņā ļoti līdzīgā Garozas muižas kungu māja.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Muižas nosaukuma izcelsme ir neskaidra un no vācu valodas Bershof latviskots kā Bērzmuiža. Tomēr ar bērziem kā kokiem šī vieta nav saistāma. Kā versija apskatāms pieņēmums, ka lai gan pašreiz esošie dokumenti to nenorāda, īpašums reiz piederējis Bēru dzimtai (vācu: von Baehr vai von Bähr). Bēriem Zemgalē piederējušas vairāki īpašumi un tiem nosaukumos ir atsauce uz dzimtu, piemēram: Bērvircavas muiža (vācu: Behrs Würzau). 1661. gadā hercogs Jēkabs to izlēņoja pulkvedim Johanam Lībekam, 1710. gadā hercogs Frīdrihs Vilhems par īpašiem nopelniem muižu piešķīra ģenerālim Kārlim Ēvaldam fon Rennem (Carl Ewald Roenne 1663-1716), izveidojot fideikomisu.^[4]

Pēdējais muižas īpašnieks bija Pauls fon Renne (1857—1925), kurš pilnvaroja to pārraudzīt savam brālēna dēlam Aleksandram fon Rennem (1882—1945). 1918. gadā muižu izīrēja Jānim Ceplītim, bet 1920. gadā to pārņēma valsts. Pēc agrārās reformas 1921. gadā muižas kungu mājā iekārtoja Codes-Bērzu 6. klasīgo pamatskolu. Vēlāk tās nosaukumi bija Codes-Bērzmuižas pilnā pamatskola, Codes—Bērzu pamatskola, Bērzu tautskola, Bērzu septiņgadīgā skola, Bērzu astoņgadīgā skola, Bērzu nepilnā vidusskola, Bērzu deviņgadīgā skola, Bērzu pamatskola. 1925. gadā apstiprināja arhitekta Paula Kundziņa pārbūves projektu ēkas piemērošanai skolas vajadzībām, ko nerealizēja finansējuma trūkuma dēļ. Muižas kalpu mājā tiek ierīkoti dzīvojamās telpas skolotājiem, no tā arī veidojies lokāli lietotais un īpašumu dokumentos atrodamais nosaukums — Skolotāju māja.

Pēc Otrā pasaules kara kungu mājas ēkā tika veikti remontadarbi (1957), aizstājot kārniņu jumtu pret šīfera jumtu, zaudējot jumta izbūves. Iekštelpās likvidējot anfilādes principu un izveidojot gaiteni otrajā stāvā, tādā veidā telpas piemērojot skolas funkcijai. Līdzīgs priekšlikums bija arī arh. P.Kundziņam viņa sākotnējā pārbūves projektā. Skolas vajadzībām izveidota arī neliela zāle. Pašreizējais šīfera jumta segums skolai uzlikts pēc 1977. gada. Bijusī muižas kalpu mājai tiek izbūvēts paplašināts 2. stāvs. 1977. gada ziemā skolas ēkai nodeg 3. stāva dienvidu daļa ar vēsturiskajām jumta konstrukcijām, pēc negadījuma skola pameta telpas un tika pārcelta uz Vecskolām pie Mežotnes (Kolhoza Strēlnieks kultūras namu). 1984. gadā ēkā ierīkoja 13 dzīvokļus, pārbūves rezultātā nojauca ampīra stila glazētu podiņu krāsni.^[5] 2017. gadā ēka atradās avārijas stāvoklī un Bauskas novada dome to pārdeva izsolē.

Bērzmuižas piebraucamais ceļš
Piemineklis "Veltījums vecākiem" (2017)
Bērzmuižas kungu mājas foto no Heinca Pīranga H. Das Baltische Herrenhaus I. Die älteste Zeit bis um 1750. Attēls, iespējams, uzņemts laika posmā starp 1918. un 1926. gadu.^[6]
Bērzmuiža (Bershof) kungu māja 2019.
Zemgales ainava pie Bērzmuižas
muižas īpašnieks Eduards Renne (Rönne, 1828-1881)
Rennes dzimtas ģērbonis (1882) no Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter
Drona foto uz vēsturisko Bērzmuižas centru 2019. gadā. Drona foto: Aregs Avetjans

Parks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ciemā atrodas parks ar 1831. gada kaļkakmens pieminekli "Veltījums vecākiem" (vācu: Den Aeltern) un vairākiem dižkokiem. Piemineklim piešķirts valsts nozīmes mākslas pieminekļa statuss. Parkā ir divi dīķi. No pārējām kādreizējās muižas ēkām ir saglabājusies dzīvojamā māja (tagad Skolotāju māja) un vairāku saimniecības ēku drupas, kā arī muižas brūža ēka. 19. gs. raksturojams kā ainavu parks. Tomēr pēc 1920. gada zemes reformas, tas ir nedaudz pakļauts manipulācijām ar mērķi mazināt jaunajai varai neraksturīgo ārtelpu. Piemēram, kugu mājai parka pusē pret centrālo asi stādot krūmu rindu, kas nojauc sākotnējo kompozīciju. Vēlākos padomju gados atsevišķās vietās parkā stādīti skujkoki. 1959. gadā tiek stādīts ābēļdārzs, kurš pašlaik ir ieaudzis. 2018. gada jūlijā negaisa laikā vējš nolauza vienu no parka iespaidīgākajām un senākajām vīksnām.

Apbedījuma vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No kungu mājas ZR virzienā atrodas Kranču (Bērzu) kapi, kur, citustarp atdusas arī ar muižas īpašniekiem saistīti cilvēki
Z virzienā no kungu mājas atrodas Stirnu kapsēta, kur apbedījumi vairs netiek veikti
DR virzienā no kungu mājas pie Diduļu mājām atrodas Diduļu viduslaiku kapsēta (valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis nr. 345)
DR virzienā no kungu mājas atrodas Daudzvārdu kapi

Muižas īpašnieku uzskaitījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kārlis Ēvalds Renne (Carl Ewald Roenne, 1663-1716)
Kārlis Renne (Carl Roenne, 1700-1733)
Kristiāns Renne (Freiherr Christian von Rönne, 1763-1819)
Georgs Renne (Georg Christoph Philipp Roenne, 1789-1856)
Eduards Renne (Eduard Roenne, 1828-1881)
Kārlis Frīdrihs Renne (Carl Friedrich Nicolai Johann Roenne, 1843-1898)
Pauls Renne (Paul v. Rönne, 1898-1920)

Ievērojami iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mākslinieks Mārtiņš Zaurs (1915—1998)
Dzejnieks Vitauts Ļūdēns (1937—2010)
Gleznotājs un pedagogs Pēteris Runģis (1893—1967)
Mākslinieks Jānis Straumanis (1932 - 2015)
Revolucionārs Jēkabs Dubelšteins (1884 - 1907)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra; LĢIA vietvārdu datubāzes identifikators: 30214.
↑ «Informācija par objektu: Bērzmuiža». LĢIA vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2017. gada 14. jūnijā.
↑ «Rennes - Vēsture». vesture.eu.
↑ «Fideikomiss - Vēsture». vesture.eu (latviešu). Skatīts: 2017-12-19.
↑ «Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas». manasvietas.blogspot.com.
↑ Heincs Pirangs. «Pirang, H. Das Baltische Herrenhaus I. Die älteste Zeit bis um 1750. Verlag Jonck&Poliewsky, Riga, 1926.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 21. aprīlī.

Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wikidata-4e39ff8d0c396e3c1f86df1a56d7d0aa41e78f56-1] Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra; LĢIA vietvārdu datubāzes identifikators: 30214.

[lgia-2] «Informācija par objektu: Bērzmuiža». LĢIA vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2017. gada 14. jūnijā.

[3] «Rennes - Vēsture». vesture.eu.

[4] «Fideikomiss - Vēsture». vesture.eu (latviešu). Skatīts: 2017-12-19.

[5] «Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas». manasvietas.blogspot.com.

[6] Heincs Pirangs. «Pirang, H. Das Baltische Herrenhaus I. Die älteste Zeit bis um 1750. Verlag Jonck&Poliewsky, Riga, 1926.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 21. aprīlī.

[1]

[3]

[4]

[5]

[6]