Juris Kunnoss
| ||||||||||||||||||
|
Juris Kunnoss (1948—1999) bija latviešu etnogrāfs un dzejnieks.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Juris Kunnoss dzimis 1948. gada 4. decembrī Rīgā inženiera Georga Kunnosa ģimenē. Beidzis Rīgas 2. vidusskolu. Uzsācis studijas Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras fakultātē. Vēlāk studējis LVU Vēstures un filozofijas fakultātes vēstures nodaļā. Dienesta laikā padomju armijā piedalījies Prāgas pavasara apspiešanā. Epizodiski strādājis par krāvēju un skatuves strādnieku. No 1975. gada līdz pat mūža beigām Juris Kunnoss strādāja Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. 1986. gadā uzņemts Latvijas Rakstnieku savienībā. Miris 1999. gada 18. jūlijā Rīgā. Apbedīts 2. Meža kapos.
Literārā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmie Jura Kunnosa dzejoļi datējami ap 1973. gadu. Pirmajos Kunnosa dzejoļu krājumos dominē etnogrāfijas tēma, jo tiešs rakstīšanas pamudinājums ir darbs brīvdabas muzejā un saskare ar taustāmo vēsturi un seno tautas dzīvesziņu. Šā laika perioda dzejas valoda piesātināta ar vietvārdiem un arhaismiem. Vēlāk pievērsies arī pilsētas tēmai. Pilsētai veltītajos darbos vērojama J. Kunnosam raksturīgā tagadnes un tās reāliju caurredzēšana, aiz kurām tiek atklātas vēsturiskās vērtības. Jura Kunnosa dzejā nozīmīgs ir dzejnieka un mākslinieka tēls, kas atklāj gan literārā jaunrades procesa īpatnības, gan dzejnieka pasaules uztveri — viņš sevi pieskaita alternatīvo vērtību radītājiem, "bāreņiem pasaules ģimenē", kas atteikušies no drošas vietas sociālajā hierarhijā par labu personīgai brīvībai un ar to saistītajām problēmām. Pēdējos dzīves gados Kunnosa dzejai raksturīgas filozofiskas un eksistenciālas pārdomas un vēsturiski, etnogrāfisko reāliju vietā sāk dominēt sadzīviski motīvi.
Publicējies arī ar pseidonīmiem Alexandrs Krems, Juris Benedikts Lox, Džonijs Ikss. Publicējis arī vairākus etnogrāfiska satura rakstus.
Pēc Kunnosa nāves izdotas viņa darbu izlases latviešu valodā un krievu atdzejojumā.
2024. gada Dzejas dienās pirmā jaundibinātā Trešdaļgadsimta balva tiek piešķira Kunnosa dzejoļu krājumam "Slengs pilsētas ielās".
Bibliogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzeja
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzejoļu krājumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Drellis. Rīga: Liesma, 1981.
- Pieci septiņi. Rīga: Liesma, 1987.
- Slengs pilsētas ielās. Rīga: Liesma, 1991.
- Ar jaunu mirdzumu acīs. Rīga: Daugava, 1999.
Izlases un kopojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Contrabanda [dzejas izlase Sergeja Moreino atdzejojumā krievu valodā ar dzejas kopu latviešu valodā]. Rīga: Nordik, 2000.
- Dzejoļi 1995—1999 un par Juri Kunnosu. Sast. Austra Gaigala. Rīga: Jaunā Daugava, 2007.
- Jura Kunnosa X [dzejas izlase latviešu valodā un Sergeja Moreino un Olgas Pētersones atdzejojumā krievu valodā]. Sast. Sergejs Moreino un Amanda Aizpuriete. Rīga: Neputns, 2008.
Publicistika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Kunnoss J., Bārene M. Gavēnis sādžā // Rīgas Laiks. Nr. 2. (1999)
- Krems A. Survival // Rīgas Laiks. Nr. 4., 64.—65. lpp. (1999)
- Latgale Brīvdabas muzejā. R.: Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs (1993)
- 1968 // Avots. Nr. 12, 18.—19. lpp. (1988)
|