Jānis Sproģis

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par latviešu dziedātāju. Par latviešu izcelsmes arhivāru skatīt rakstu Jānis Sproģis (arhivārs).
Jānis Sproģis
Galvenā informācija
Dzimis 1944. gada 14. oktobrī
Valsts karogs: Ostlande Kuldīga, Ostlande (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 2022. gada 7. oktobrī (77 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Žanri opera, šlāgermūzika
Nodarbošanās dziedātājs
Darbības gadi 1974—2022
Izdevēji LAULA
Darbība ar Pieci tenori

Jānis Sproģis (dzimis 1944. gada 14. oktobrī Kuldīgā, miris 2022. gada 7. oktobrī Rīgā) bija latviešu dziedātājs (liriskais tenors) un vokālais pedagogs. Bijis Latvijas Nacionālās operas solists, bet no 1986. gada darbojās kā brīvmākslinieks.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1944. gada 14. oktobrī Kuldīgā sešu bērnu ģimenē. 1949. gada 25. marta deportācijas laikā viņa tēvu izsūtīja uz Steplagu pie Karagandas, bet māti kopā ar bērniem uz Molotovas sādžu pie Irtišas upes Sibīrijā. Pēc Staļina nāves Sproģu ģimene 1956. gadā atgriezās Latvijā.

Mācījās Kuldīgas 2. vidusskolā un Kuldīgas bērnu mūzikas skolā, tad Liepājas mūzikas vidusskolā, vēlāk Latvijas Valsts konservatorijas vokālajā nodaļā vispirms Aleksandra Viļumaņa, vēlāk Kārļa Zariņa vokālajā klasē. Strādāja par vokālo pedagogu Ventspils mūzikas vidusskolā.

No 1980. līdz 1986. gadam Jānis Sproģis bija Operas un baleta teātra solists, iestudēja 21 lomu, tai skaitā Nemorīno, Hofmani, Hercogu, Ļenski, Antiņu, un līdz pat 1992. gadam bija Latvijas Mūzikas akadēmijas pedagogs. Atmodas kustības laikā Sproģis uzstājās rokoperas "Lāčplēsis" pirmizrādē, atveidojot nozīmīgo Lielvārda tēlu. Koncertos uzstājās gan solo, gan kopā ar citiem populāriem Latvijas tenoriem.

Miris 2022. gada 7. oktobrī pēc smagas slimības.[1]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Diskogrāfija (nepilna)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Operu ārijas" (1983)
  • "Lielā Tēvijas kara dziesmas" (1985)
  • "Ak Latvija, kur tavi dēli?" (1989)
  • "Kas tie tādi, kas dziedāja" (1989)
  • "Pie tavas sirds" (1997)
  • "Teici to stundu, to brīdi" (1998)
  • "Mīlestība mūzikā" (1998)
  • "Kurzemes cietokšņa dziesmas" (1999)
  • "Tikai rozes" (1999)
  • "Es gribu mēness pļavās iet" (2000)
  • "Dzied Latviešu tautas dziesmas" (2001)
  • "Bez mīlestības nedzīvojiet" (2001)
  • "Mednieku dziesmas" (2001)
  • "Ziemassvētkos" (2002)
  • "Dzīve nav rožu dārzs" (2002)
  • "Agnus Dei" (2004)
  • "Bērzs un egle" (2005)

Personīgā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

J. Sproģis bija precējies, ģimenē ir izauguši dēls un meita. Vairākus gadus pastāvīgi dzīvoja tēva mājās Kuldīgas novada Padures pagastā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Mūžībā devies operdziedonis Jānis Sproģis». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-10.
  2. «Albums "Pieci tenori Ziemassvētkos" nopelna zelta disku». Delfi.lv. 1999. gada 20. decembrī. Skatīts: 2013. gada 31. martā.

Avoti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]