Jānis Ūdris

**Jānis Ūdris**
Jānis Ūdris
	Pašportrets
Dzimis	1906. gada 30. aprīlī; Stāmerienas pagasts, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Miris	1973. gada 16. jūlijā (67 gadu vecumā); Balvi, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
Tautība	latvietis
Nozares	mākslinieks, gleznotājs
Mācījies	Latvijas Mākslas akadēmija

Jānis Ūdris (dzimis 1906. gada 30. aprīlī Stāmerienas pagastā, miris 1973. gada 16. jūlijā, Balvos) bija latviešu mākslinieks, ainavu un portretu gleznotājs. Spēcīgākais izteiksmes līdzeklis viņa glezniecībā bija plastiski spraigs, reālistisks zīmējums. Gleznojis arī liela formāta kompozīcijas.

Biogrāfija

Dzimis 1906. gada 30. aprīlī Stāmerienas pagastā. Mācījies Stāmerienas pamatskolā un Cesvaines vidusskolā. 1923. gadā Jānis Ūdris piedalījās Rīgas Mākslas biedrības izsludinātajā zīmējumu konkursā un ieguva tajā otro vietu. Talantīgais jaunietis tika aicināts mācīties Rīgas mākslas skolā, bet atteicās no šī piedāvājuma un 1924. gadā iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā. Jaunais mākslinieks specializējās Figurālās glezniecības meistardarbnīcā Jāņa Tilberga un vēlāk Ģederta Eliasa vadībā un jau studiju gados piedalījās dažādās izstādēs. Jānis Ūdris beidza mākslas izglītību un studijas Mākslas akadēmijā 1932. gadā ar diplomdarba gleznu „Smagā darbā”.

Valsts mērogā gleznotāja Jāņa Ūdra vārds tika plašāk iepazīts 1934. gadā pēc viņa uzvaras konkursā par gleznu Latvijas Republikas Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa vasaras mājas Baltās zāles sienai. Konkursā piedalījās vairāk nekā 50 gleznotāju, bet par vērtīgāko žūrija atzina Jāņa Ūdra gleznu „Darba steiga” (1934).

Pēc Latvijas Mākslas akadēmijas beigšanas līdztekus radošajam darbam Jānis Ūdris uzsāka pedagoģisko darbību — mācīja mākslas un glezniecības pamatus Viļakas ģimnāzijā (1934—1944) un Litenes vidusskolā (1944—1948).

Šajā dzīves periodā gleznotājs satika savu nākamo sievu Paulīnu. 1940. gada 30. maijā viņiem piedzima dēls, kuram tika dots vārds Jānis.

1948. gadā uz nepatiesa ziņojuma pamata 1948. gada 15. aprīlī Jānis Ūdris tika apcietināts un apsūdzēts par līdzdalību nacionālās pretestības kustībā. Padomju kara tribunāls, kas tolaik darbojās okupētajā Latvijas teritorijā, ar formulējumu “Par dzimtenes nodevību” piesprieda viņam brīvības atņemšanu uz 25 gadiem ar mantas konfiskāciju. Jānis Ūdris tika izsūtīts uz Sibīriju, Krasnojarskas novadu.

Pēc dažiem mēnešiem tika arestēta arī viņa sieva Paulīna. Kopā ar mazo septiņus gadus veco dēlu, bez tiesas viņa piespiedu kārtā tika izsūtīta no Latvijas uz labošanas darba nometni Sibīrijas Omskas apgabalā. Šķirtā ģimene satikās tikai pēc daudziem gadiem pēc atgriešanās Latvijā.

1956. gada janvārī Jānis Ūdris tika atbrīvots no ieslodzījuma un atgriezās Latvijā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas mākslinieka vārds tika reabilitēts līdz ar daudziem citiem, kuri pēckara gados tika pakļauti padomju varas politiskajām represijām un deportēšanai.

Pēc atgriešanas no Sibīrijas Jānis Ūdris dzīvoja Balvos. Viņš auglīgi strādāja — daudzos viņa darbos attēlotas Balvu ainavas un Balvu cilvēki. Neskatoties uz to, ka toreizējā vara mākslinieka biogrāfijas dēļ viņu centās neievērot, 1968. gadā notika Jāņa Ūdra pirmā plašākā gleznu izstāde Balvu kultūras namā. Izstādē tika eksponēti vairāk nekā simts gleznotāja darbi.

Balvēnieši atceras savu gleznotāju kā runīgu, simpātisku, interesantu cilvēku.^{[nepieciešama atsauce]} Jānis Sērmūkšs atceras kādu viesošanās reizi gleznotāja mājā. Mākslinieka gleznas bijušas izvietotas pa visu lielo sienu. Redzētais uz piecpadsmitgadīgo zēnu atstāja milzīgu iespaidu. Balvu poliklīnikas medmāsa Ludmila Orbe atceras, ka gleznotājs portretus zīmējis, pat slims būdams. Viņam paticis arī daudz stāstīt par savām gleznām. Par viņu atmiņās dalījies Roberts Sprukulis, abu ceļi krustojušies izsūtījumā Noriļskas labošanas darba nometnē. Arī gleznotāja Valda Buša pirmais zīmēšanas skolotājs bija Jānis Ūdris. 1968. gadā izstāde notika arī Gulbenē.

Jānis Ūdris miris 1973. gada 16. jūlijā Balvos, apglabāts Začu kapos. Jāņa Ūdra gleznas tiek glabātas privātkolekcijās, kā arī Balvu novada muzejā.^[1] 1995. gadā tika atklāta mākslinieka gleznu izstāde Balvu muzejā, bet no 2003. gada Balvu novada muzejā bija skatāma patstāvīga ekspozīcija “Jāņa Ūdra piemiņas istaba”. Jāņā Ūdra Balvu pilsētas ainava un informācija par viņu skatāma ekspozīcijā — pilsētas vēsturei veltītajā telpā.

Mākslinieciskā darbība

Jāņa Ūdra mīļākās tēmas glezniecībā bija portreti un ainavas. Vēl mācību laikā, studējot Latvijas Mākslas akadēmijā, K. Miesnieka un K. Ubāna reālistiskā māksla atstāja uz jauno gleznotāju spēcīgu iespaidu un ietekmēja viņa turpmāko daiļradi. Gleznotājs panākumus guvis, par savu gleznu tēmu izvēloties sadzīves ainas, kurās māksliniekam vismīļākā bija darba tēma.

Savas dzīves un darba radošākus gadus Jānis Ūdris pavadīja Balvos. Šeit viņš gleznojis daudz Balvu ainavu. Šajā dzīves posmā mākslinieks radīja portretu sēriju, kurā attēloti cilvēki, kuri dzīvoja un strādāja līdzās māksliniekam. Liels notikums Balvu iedzīvotājiem un mākslinieka dzīvē bija viņa darbu izstāde 1968. gadā, kurā bija eksponēti vairāk nekā simts viņa darbu.

1968. gada septembrī izdotajā „Mākslinieka Jāņa Ūdra darbu izstādes katalogā” mākslas vēsturnieks Jānis Pujats par gleznotāju rakstījis: „Jānis Ūdris mūsu mākslā ienāk trīsdesmito gadu sākumā. Nemitīgs darbs, dabas studēšana palīdzējusi atplaukt viņa talantam un gadu gaitā noskaidrot savu radošo seju, izkopt īpatnējo gleznotāja rokrakstu. Dzīvodams tālu no Rīgas — Balvos, viņš nebūt nav apsīcis, bet ar katru gadu uzrāda arvien lielāku aktivitāti radošajā darbā, kļūdams par nozīmīgu faktoru savas apkaimes darbaļaužu estētiskajā audzināšanā. Tiešs kontakts ar vienkāršiem darba cilvēkiem Jāņa Ūdra mākslā ienes daudz svaiguma un aktualitātes.”^[2]