Ģederts Eliass

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ģederts Eliass
Gederts Eliass.gif
Dzimis 1887. gada 23. septembrī
Platones pagasta "Zīlēni" (tagad Latvijas Republika)
Miris 1975. gada 29. janvārī
Rīga
Tautība latvietis
Nozares glezniecība
Mākslas virziens reālisms fovisms
Apbalvojumi Latvijas PSR Tautas mākslinieks (1962)

Ģederts Eliass (1887-1975) bija latviešu revolucionārs un mākslinieks, viens no reālistiskās glezniecības pārstāvjiem, Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs (1925-1953), Latvijas PSR Tautas mākslinieks (1962).

Ģederts Eliass radījis aptuveni 1000 eļļas gleznu un vairākus simtus akvareļu, zīmējumu un pasteļu, kuru lielākā daļa atrodas Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1887. gada 23. septembrī Platones pagasta "Zīlēnos" (tagad Jelgavas novads). Mācījās Jelgavas reālskolā, kur, zīmēšanas skolotāja K. Vīsnera pamudināts, sāka nopietni nodarboties ar gleznošanu. Jelgavā viņš konsultējās glezniecībā pie Jāņa Valtera, Rīgā - pie Vilhelma Purvīša (1902-1904).

Aktīvā piedalīšanās 1905. gada revolūcijas kustībā krasi izmainīja Eliasa dzīves gaitu. Viņš bija vairāku revolūcijas notikumu dalībnieks, ar segvārdu "Straume" piedalījās apcietināto kaujinieku atbrīvošanā no Rīgas policijas pārvaldes un uzbrukumā Krievijas Valsts bankai Helsinkos. Mākslinieku apcietināja un ieslodzīja Rīgas Centrālcietumā. 1907. gadā viņam izdevās emigrēt uz Somiju, tad uz Dāniju un Beļģiju. Tur viņš turpināja glezniecības studijas, apmeklēja Briseles Karalisko mākslas akadēmiju (1908-1913), kā arī papildināja zināšanas Parīzē (1913). Latvijā viņš atgriezās 1914. gadā. Pirmā pasaules kara laikā dzīvoja Maskavā (1916-1917). 1919. gada sākumā Eliass strādāja LSPR Mākslas darbu aizsardzības komisijā.

Kopš 1925. gada viņš Latvijas Mākslas akadēmijā vadīja akta gleznošanas klasi, bet kopš 1932. gada bija figurālās glezniecības meistardarbnīcas vadītājs. Piedalījās "Rīgas mākslinieku grupas" izstādēs. Šī perioda Eliasa pamattēma glezniecībā bija latviešu zemnieku darbs un lauku daba, ko mākslinieks tvēra skaudrā un vitāli piesātinātā tēlojumā. Gleznoja arī aktus, klusās dabas un portretus. Mākslinieks ar dziļu izpratni un pietāti ieskatījās zemnieku dzīvē, strādādams piesātinātā, patumšā krāsu gammā, kurā ielaužas asi gaismas kontrasti. Smagnējas, kompaktās kompozīcijas ir kā noveles par lauku cilvēku darbu un dzīvi.

Pēc Otrā pasaules kara, kad mākslas izpausmes padomju režīma apstākļos tika ideoloģiski reglamentētas, arī Ģederts Eliass piedzīvojis pārmetumus par formālismu. Miris 1975. gada 29. janvārī Rīgā.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Māksla un arhitektūra biogrāfijās. 1995., 146.-147. lpp.;
  • A. Osmanis. Ģederts Eliass. Rīga, 1995. (MME);
  • Latviešu tēlotāja māksla: 1860 – 1940. R., 1986.;
  • J.Siliņš. Latvijas māksla: 1915 – 1940, I. Stokholma, 1988.;
  • Unerwartete Begegnung: lettische Avantgarde: 1910 – 1935. Köln, 1990. (vāciski)