Stāmerienas pagasts

Vikipēdijas lapa
Stāmerienas pagasts
Stāmerienas pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Gulbenes novads
Centrs: Vecstāmeriena
Kopējā platība:[1] 130,3 km2
 • Sauszeme: 124,3 km2
 • Ūdens: 6,1 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 867
Blīvums (2023): 7,0 iedz./km2
Izveidots: 1867. gadā
Mājaslapa: www.stameriena.lv
Vēsturiskie nosaukumi
vācu: Stomersee
krievu: Стомерская
Stāmerienas pagasts Vikikrātuvē

Stāmerienas pagasts ir viena no Gulbenes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļaustrumos. Robežojas ar sava novada Litenes, Stradu un Beļavas pagastiem, kā arī Alūksnes novada Kalncempju, Annas un Jaunannas pagastiem.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzelzupe, Kazupe, Melnupīte, Paparze, Pogupe, Rūdupe.

Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kalnienas ezers, Kauguru ezers, Ludza ezers, Pogas ezers, Stāmerienas ezers.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stāmerienas muiža 1802. gadā atdalījusies no Vecgulbenes kā patstāvīga vienība. Muižas pirmais īpašnieks bijis Johans Gotlībs fon Volfs, bet pēc viņa nāves to mantoja viņa pēcnācēji.

Stāmerienas pagasts (līdz 1882. gadam Stāmeres pagasts) dibināts 1867. gadā. 1920. gada zemes reformas gaitā Stāmerienas muižu 3065 ha kopplatībā sadalīja 151 vienībā; sadalītas Stances, Lāča, Zaķīšu, Irbes, Vilkupurva, Lēpju un Kraukļu pusmuižas; Vārgaļu ciems sadalīts 96 vienībās 25 ha kopplatībā.[4]

1935. gadā tā platība bija 87,9 km² un tajā dzīvoja 2192 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Lejas un Stāmerienes ciemus, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Stāmerienes ciems ietilpis Gulbenes apriņķī (1949-1949) un Gulbenes rajonā (pēc 1949. gada). 1954. gadā Stāmerienes ciemam pievienoja likvidēto Kalnienes ciemu, 1960. gadā pievienoja daļu Vecgulbenes ciema teritorijas, 1965. gadā — Litenes ciema padomju saimniecības «Stāmeriene» teritoriju, 1973. gadā — likvidētā Vecgulbenes ciema teritoriju. 1977. gadā pievienoja daļu Annas ciema teritorijas, bet daļu Stāmerienes ciema pievienoja Stradu un Annas ciemiem. 1979. gadā daļu teritorijas pievienoja Stradu ciemam.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Stāmerienas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Gulbenes novadā.

Kultūrvēsturiskie pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stāmerienes šaursliežu dzelzceļa pieturas punkts
  • Stāmerienas muižas kungu māja, celta historisma stilā 1835. gadā, 1905. gada revolūcijā nodedzināta, bet 1908.gadā atjaunota ar jūgendstila iezīmēm. Ap pili ir 24,3 ha liels parks, kas veidots brīvajā jeb angļu stilā. Parks iekārtots pēc tā saucamā vēdekļveida principa. Šeit vairākkārt ir viesojies itāļu rakstnieks, romāna "Gepards" autors Džuzepe Tomazi di Lampedūza.[7]

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[8]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19353 000—    
19591 850−38.3%
19691 723−6.9%
GadsIedz.±%
19791 818+5.5%
19891 397−23.2%
20001 290−7.7%
GadsIedz.±%
20111 013−21.5%
2021861−15.0%

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Vecstāmeriena (pagasta centrs), Kalniena, Stāmeriena, Lāčplēši, Namsadi, Putrāni, Medņi, Āboliņi, Skolas, Stancmuiža, Stūrastas.

Novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
  3. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 19. februārī.
  4. Latviešu konversācijas vārdnīca. XX. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 40 460. sleja.
  5. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  6. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  7. «Vidzemes tūrisma ceļvedis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 17. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 24. martā.
  8. OSP