Kārlis Egle
| ||||||||||||||||
Kārlis Egle (dzimis 1887. gada 2. jūnijā, miris 1974. gada 25. jūnijā) bija latviešu bibliogrāfs, literatūrvēsturnieks un tulkotājs.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1887. gadā lauksaimnieka ģimenē. No 1897. gada mācījās pie mātesbrāļa, skolotāja Jāņa Zībiņa, tad Vietalvas Odzienas, Ziemera Kaktiņu pagastskolās un Šļukuma Neibeizera ministrijas skolā. Vēlējās iestāties Viļņas karaskolā, tomēr vēlāk šo ideju atmeta un kļuva par skolotāju.[1]
Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1914. gadā viņu iesauca Krievijas armijā, dienēja Galīcijā, pēc ievainojuma ārstējās Kijivā. Pēc atgriešanās Latvijā strādāja par skolotāju, 1918. gadā strādāja Krievijas Zinātņu akadēmijas bibliotēkā par bibliotekāru.[1] No 1919. līdz 1922. gadam dienēja Latvijas armijā.[2]
1925. gadā kļuva par Misiņa bibliotēkas vadītāju (amatā līdz 1952. gadam), pēc tam līdz 1966. gadam bija tās galvenais bibliogrāfs.[2]
No 1957. gada bija Latvijas Rakstnieku savienības biedrs. Miris 1974. gadā. Apbedīts Vidus kapos, Vecpiebalgā.[1]
Pagodinājumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1945. gadā Eglem piešķīra Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka goda nosaukumu.[2]
Viņa vārdā nosaukta iela Rīgā un Berģos.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Kārlis Egle». Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam. Latvijas Nacionālā bibliotēka. Skatīts: 2016. gada 26. janvārī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Latvijas enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2003. 373. lpp. ISBN 9984-9482-2-6.
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|