Kārlis Egle
| ||||||||||||||||
Kārlis Egle (dzimis 1887. gada 2. jūnijā, miris 1974. gada 25. jūnijā) bija latviešu bibliogrāfs, literatūrvēsturnieks un tulkotājs.
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis lauku saimnieka ģimenē. No 1897. gada mācījies pie mātesbrāļa, skolotāja Jāņa Zībiņa, tad Vietalvas Odzienas, Ziemera Kaktiņu pagastskolās un Šļukuma Neibeizera ministrijas skolā. Vēlējies iestāties Viļņas karaskolā, tomēr vēlāk šo ideju atmetis un kļuvis par skolotāju.[1]
1914. gadā tika iesaukts Krievijas armijā, dienējis Galīcijā, kur tika ievainots, ārstējies Kijivā. Pēc atgriešanās Latvijā strādājis par skolotāju, 1918. gadā strādājis Krievijas Zinātņu akadēmijas bibliotēkā par bibliotekāru.[1] No 1919. līdz 1922. gadam dienējis Latvijas armijā.[2]
1925. gadā kļuva par Misiņa bibliotēkas vadītāju (amatā līdz 1952. gadam), pēc tam līdz 1966. gadam bija tās galvenais bibliogrāfs.[2]
No 1957. gada bija Latvijas Rakstnieku savienības biedrs. 1945. gadā saņēmis Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka goda nosaukumu.[2]
Apbedīts Vidus kapos, Vecpiebalgā.[1]
Viņa vārdā nosaukta iela Rīgā un Berģos.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Kārlis Egle». Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam. Latvijas Nacionālā bibliotēka. Skatīts: 2016. gada 26. janvārī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Latvijas enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2003. 373. lpp. ISBN 9984-9482-2-6.
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|