Kārlis Ozols

Kārlis Ozols;
Personīgā informācija
Dzimis	1882. gada 8. maijā ; Veļķu pagasts, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Latvija)
Miris	1941. gada 23. jūnijā (59 gadi); Maskava (PSRS) (tagad Krievija)
Dzīves vieta	Skolas iela 10-4, Rīga
Nodarbošanās	diplomāts, publicists

Kārlis Ozols (1882. gada 8. maijs — 1941. gada 23. jūnijs) bija Latvijas diplomāts, publicists.

Dzīvesgājums

Dzimis Veļķu pagasta "Smītēnos" (tagad Liezeres pagasts) zemnieku ģimenē. 1900. gadā pabeidza skolu Irlavā. 1907. gadā kā eksterns pabeidza reālskolu Pēterburgā. Vēlāk iestājas Rīgas politehniskajā institūtā, Inženieru nodaļā, kuru absolvēja 1914. gadā kā inženieris- tehniķis. Tai pat laikā, no 1906. līdz 1913. gadam, strādāja dažādās Krievijas impērijas rūpnīcās. 1915. gadā Galvenā artilērijas pārvalde nosūtīja viņu uz ASV kā speciālistu.

1919. gadā bija ASV latviešu delegāts Parīzes Miera konferencē. No 1920. gada bija Latvijas valdības tirdzniecības pārstāvis ASV. Šajā pat gadā uzsāka savu dienestu Latvijas Ārlietu ministrijā. Šī gada oktobrī kļuva par Reevakuācijas komisijas priekšsēdētājs Maskavā. Šo amatu viņš ieņēma līdz 1921. gada janvārim.

No 1923. līdz 1929. gadam Kārlis Ozols bija Latvijas Republikas sūtnis PSRS. 1929. gadā iesniedza lūgumu atbrīvot no šī amata. Pēc tam strādāja Ārlietu ministrijā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, darbojās vairākās sabiedriskās organizācijās un žurnālistika. Pēc 1934. gada 15. maija Kārļa Ulmaņa apvērsuma tika atlaists no amata.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 25. augustā tika apcietināts, oktobrī pārvests no Latvijas uz cietumu Maskavā. 1941. gada 23. jūnijā PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija viņam piesprieda nāvessodu, kurš drīz pēc tam tika izpildīts.

Darbi

"Latvijai topot" (1935)
"Sūtņa memuāri" (krievu valodā (Мемуары посланника); 1938; Parīzē)

Ārējās saites

Latvju enciklopēdija. 2.sējums, 1821.lpp. historia.lv
Kārlis OZOLS Arhivēts 2014. gada 11. augustā, Wayback Machine vietnē. LR Ārlietu ministrijas mājaslapā
Kārļa Ozola fotogrāfija Latvijas Akadēmiskā bibliotēka un Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Ēriks Mārtiņš Feldmanis	Latvijas sūtnis PSRS 1923 — 1929	Pēctecis: Jānis Seskis

Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.