Ēriks Mārtiņš Feldmanis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ēriks Mārtiņš Feldmanis
Ēriks Mārtiņš Feldmanis.jpg
Latvijas apsardzības ministrs
Amatā
1920. gada 20. jūnijs — 15. decembris
Premjerministrs Kārlis Ulmanis
Priekštecis Kārlis Ulmanis
Pēctecis Jānis Goldmanis

Dzimšanas dati 1884. gada 12. septembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Jelgava, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1945. gada 4. augustā (60 gadu vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Politiskā partija Latviešu zemnieku savienība
Profesija jurists
Augstskola Tērbatas Universitāte

Ēriks Mārtiņš Feldmanis, no 1940. gada Ēriks Grodsala (1884. gada 12. septembris — 1945. gada 4. augusts), bija Latvijas jurists un politiķis. Bijis Latvijas apsardzības ministrs no 1920. gada jūnija līdz decembrim. Bijis arī Tautas padomes deputāts. Latviešu zemnieku savienības biedrs.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1884. gada 12. septembrī Jelgavā. No 1894. līdz 1904. gadam mācījās Jelgavas ģimnāzijā, tad līdz 1909. gadam — Tērbatas Universitātes Juridiskajā fakultātē.[1]

No 1909. līdz 1912. gadam bija Jelgavas apgabaltiesas tiesu amatu kandidāts. 1912. gadā kandidēja Krievijas impērijas 4. Valsts domes vēlēšanās. Tajā pašā gadā darbojās kā zvērināta advokāta palīgs. No 1913. līdz 1914. gadam bija Jelgavas pilsētas domnieks, kā arī Jelgavas savstarpējās kredītbiedrības padomes priekšsēdētājs.[1] Pirmā pasaules kara laikā, no 1914. līdz 1918. gadam bija Krievijas armijas virsnieks. 1918. gadā atgriezās Latvijā, bija advokāts Jelgavā, piedalījās Latviešu zemnieku savienības Jelgavas nodaļas dibināšanā.[1]

Bijis Latvijas Republikas pagaidu parlamenta — Tautas padomes loceklis no 1918. līdz 1920. gadam. Tāpat no 1918. līdz 1921. gadam bijis Jelgavas apgabaltiesas prokurors. 1919. gadā — valdības pilnvarotais gūstekņu lietās Vācijā. No 1920. gada jūnija līdz decembrim bija Latvijas apsardzības ministrs. No 1921. līdz 1923. gadam — Latvijas vēstnieks Krievijā, tad PSRS. 1923. gadā atgriezās Jelgavā un kļuvis par apgabaltiesas tiesnesi. 1929. gada februārī kļuva par apgabaltiesas priekšsēdētāja biedru, bet 1930. gada jūnijā — par priekšsēdētāju.[1]

1940. gada jūnijā nomainīja uzvārdu uz Grodsala. Padomju okupācijas laikā bija Jelgavas pilsētas lietu pārvaldnieks (1940—1941), vācu okupācijas laikā — Jelgavas apgabaltiesas priekšsēdētājs (1941—1944).

Pēc Sarkanās Armijas iebrukuma laikā Ē. Grodsala 1944. gada novembrī sāka strādāt Slokas papīrfabrikā par kantora priekšnieku. 1945. gada 5. februārī viņu apcietināja un 1. augustā uzrādīja apsūdzību: 1917.-1918. gadā atbalstījis K. Ulmaņa darbību; būdams apsardzības ministrs, cīnījies pret boļševisma propagandu armijā; kā Latvijas vēstnieks no Maskavas sūtījis spiegu ziņojumus, nomelnojis padomju dzīvi; nodevis savu dzimteni, kalpojot vācu okupantiem.

Uz KPFSR Kriminālkodeksa 58- 1a, 4.p. pamata Ē. Grodsalam piesprieda 10 gadus PSRS soda nometnēs.

Miris 1945. gada 4. augustā Rīgas 1. cietumā.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 «F_dižcilts». Biographien. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 14. Novembris. Skatīts: 2013. gada 27. decembrī.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Jānis Vesmanis
Latvijas sūtnis Krievijas PFSR,
Latvijas sūtnis PSRS

1921 — 1923
Pēctecis:
Kārlis Ozols
Priekštecis:
Kārlis Ulmanis
Latvijas apsardzības ministrs
1920. gada 20. jūnijs1920. gada 15. novembris
Pēctecis:
Jānis Goldmanis