Kaļčika
| Kaļčika | |
|---|---|
 | |
  izteka ieteka  ieteka | |
| Izteka | pie Kaļčiņivkiem 48°21′20″N 37°8′20″E / 48.35556°N 37.13889°E |
| Ieteka | Kaļmiusa 47°7′0″N 37°36′45″E / 47.11667°N 37.61250°EKoordinātas: 47°7′0″N 37°36′45″E / 47.11667°N 37.61250°E |
| Caurteces valstis |  Ukraina
|
| Garums | 88 km |
| Iztekas augstums | 250 m |
| Kritums | 250 m (2,4 m/km) |
| Vidējā caurtece | 3—30 m³/s |
| Baseina platība | 1263 km² |
| Galvenās pietekas | Malijkaļčika, Kaleca |
 Kaļčika Vikikrātuvē
| |
Kaļčika (ukraiņu: Кальчик), vēstures avotos arī Kalka (ukraiņu: Калка), ir upe Ukrainā, Doneckas un Zaporižjas apgabalos. Sākas Pieazovas augstienē uz Zaporižjas un Doneckas apgabalu robežas, tek pa Pieazovas zemieni dienvidaustrumu virzienā. Ietek Kaļmiusas upē Mariupoles pilsētā 5 km pirms tās ietekas Azovas jūrā.
Pēc vispārpieņemtās vēsturnieku versijas Kaļčikas upes augštecē tagadējā Kamjaņi Mohilu rezervāta teritorijā 1223. gada maijā notika kauja pie Kalkas upes, kurā mongoļu karaspēks Dzeva (Džebes) un Subedeja vadībā sakāva apvienoto Kijevas Krievzemes un polovciešu karaspēku. 1380. gadā pie Kaļčikas upes notika kauja starp divu Zelta Ordas hana Tohtamiša un karavadoņa Mamaja vadītajiem karaspēkiem, kuras laikā lielākā Mamaja karaspēka daļa pārgāja Tohtamiša pusē.[1]