Mariupole (ukraiņu: Маріуполь) ir apgabala pakļautības pilsēta Ukrainas dienvidaustrumos Doneckas apgabalā. Mariupoles rajona centrs. Izvietojusies apgabala dienvidos pie Kaļmiusas upes ietekas Azovas jūrasTaganrogas līcī. Ievērojams ekonomikas centrs. Pilsētas municipalitātei pakļautajā teritorijā ietilpst 3 pilsētciemati (Sartana, Starijkrima, Talakivka) un lauku teritorija (kopā 244 km², 480 100 iedzīvotāju). Pilsētā atrodas divi lieli metalurģiski kombināti: Ilļiča metalurģiskais kombināts (Маріупольський металургійний комбінат імені Ілліча) un Azovstaļ (Азовсталь), kā arī liels mašīnbūves uzņēmums Azovmaš (Азовмаш). Ievērojama jūras osta. Pilsētā bez ukraiņiem un krieviem ievērojama grieķu minoritāte (4,3 %).
Apdzīvoto vietu 16. gadsimta sākumā dibināja Zaporižjas kazaki, nosaucot to upes vārdā par Kalmiusu. 1778. gadā dibināts apriņķa miests Pavlovska, ko 1779. gadā pārdēvēja par Mariupoli par godu Krievijas Impērijas ķeizara Pāvila I sievai Marijai un piešķīra pilsētas tiesības. 1780. gadā pilsētā un tās apkārtnē tika izmitināti no Krimas izsūtītie grieķi. 19. gadsimta beigās Mariupole kļuva par otro lielāko (pēc Odesas) Krievijas dienvidu ostu. 1930. gados pilsētā tika uzcelti lieli rūpniecības uzņēmumi. 1948. gadā pilsētu pārdēvēja par Ždanovu par godu pilsētā dzimušajam padomju valsts un PSKP funkcionāram Andrejam Ždanovam. 1989. gadā pilsētai atjaunoja vēsturisko nosaukumu.