Kaltenes luterāņu baznīca

Vikipēdijas lapa
Kaltenes luterāņu baznīca
Kaltenes luterāņu baznīca
Kaltenes luterāņu baznīca (Latvija)
Kaltenes luterāņu baznīca
Kaltenes luterāņu baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Kaltene, Rojas pagasts, Talsu novads, Latvija
Koordinātas 57°27′13″N 22°53′31″E / 57.4535108°N 22.8919626°E / 57.4535108; 22.8919626Koordinātas: 57°27′13″N 22°53′31″E / 57.4535108°N 22.8919626°E / 57.4535108; 22.8919626
Arhitektūras apraksts
Celtniecības beigas 1848. gads / 1921. gads

Kaltenes Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Kaltenes Svētās Katrīnas luterāņu draudzes dievnams.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā luterāņu baznīca Kaltenē celta 1567. gadā. 1689. gadā tika raksturota kā pilnīgi sakritusi un jaunceļama. 1704. gadā Kuldīgas virspilskungs oberburggrāfs Nurmuižas, Šķēdes, Oktes un Dunalkas muižas īpašnieks barons Karls Firkss lika uzcelt jaunu koka baznīcu. 1848. gadā to nojauca un tajā pat gadā vietā uzcēla mūra baznīcu. 1880. gadā tai klāt tika piebūvēta sakristeja, bet 1896. gadā ēka tika paplašināta. Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā no krievu karakuģa "Slava" raidīts šāviņš dievnamu sagrāva. Gadskaitlis "1921" baznīcas torņa rietumu ārsienā norāda tās atjaunošanas gadu.

Ēkas apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīca tika celta kā vienjoma akmens-ķieģeļu vienjoma mūra garenbūve. Fasādes rotātas ar kaļķa javā iespiestiem akmentiņiem. Uz divslīpju jumta kores virs galvenās ieejas ir izveidots neliels zvanu tornītis ar astoņstūra skārda smaili ar krustu galā. Ēkai ir poligonāla altārdaļa, un draudzes telpas austumu daļā piebūvēta sakristeja. Fasādēs ievietotas paaugstinātas logailas ar sarkanu ķieģeļu veidotu rustojumu un sīkrūšu stiklojumu. Arī ieejas portāls ir izveidots no sarkanajiem ķieģeļiem. Jumts un zvanu tornītis ir segti ar kvadrātveida asbestcementa plāksnēm.

Interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Pirmā pasaules kara no vecās baznīcas iekārtas bija palikuši tikai lukta un kancele. Brīvi stāvošā, vertikāli ar pilastriem trijās daļās dalītā neogotiskā altāra retabla centrā atrodas M. Pola 1898. gadā gleznotā altārglezna „Kristus un sv. Pēteris uz jūras” (pēc R. Rihtera darba motīviem). Uz gleznas ir paraksts "M. Pohl 1898. R. Rüchter". Rentabla zelmiņus rotā dentikulu joslas. Altāri iekļauj pusloka sētiņa ar virpotiem balustriem. Poligonāla kancele bija izgatavota baznīcas pārbūves laikā. Kanceles korpusa pildiņos uz konsolēm smailloka arkās ir izvietotas augstcilnī grieztas evaņģēlistu Marka, Lūkas, Jāņa un Mateja koka figūras. Zem viņiem pildiņi ar dimanta kvadriem. Draudzes telpas rietumu galā atrodas uz sešām koka kolonnām balstīta ērģeļu lukta, tās margās ir taisnstūra pildiņi. 1843. gadā bija iebūvētas A. Martina darinātās ērģeles. Jēkabpils ērģeļmeistara A. Sūnākļa gatavotās ērģeles tika iesvētītas 1935. gada 13. janvārī. Baznīcā atrodas 1981. gadā Liepājā liets īpatnējas formas čuguna zvans (ar pagarinātu cilindrisku vidusdaļu).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]