Kampenhauzeni

Vikipēdijas lapa
Kampenhauzenu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch").
Baronu Kampenhauzenu ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch").
Kampenhauzenu dzimtas vēstures titullapa (1908).

Kampenhauzeni (vācu: von Campenhausen) ir vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 16. gadsimtā un 1742. gadā ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā.

1744. gadā Zviedrijas karalis Baltazaram fon Kampenhauzenam piešķīra barona titulu, bet Krievijas impērijas valdība 1854. gadā atzina Kampenhauzenu dzimtas tiesības lietot mantojamu baronu titulu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kampenhauzenu dzimta cēlusies no Holandes, no kurienes tās piederīgie (Camphuis) spāņu iebrukuma dēļ izceļojuši uz protestantu zemēm. Vidzemes Kampenhauzenu ciltstēvs bijis Lībekas tirgotājs Hermanis Kamphūzens (Camphusen), kura dēls Hermanis 1622. gadā kļuva par Stokholmas pilsoni. Savukārt viņa dēls Johans Hermanis Kampenhūzens (1641-1705), zviedru armijas virsnieks, kļuva par Rīgas vicekomendantu un tika uzņemts zviedru bruņniecībā 1672. gadā. Viņa pēctecis Johans Baltazars fon Kampenhauzens pēc Lielā Ziemeļu kara apmetās Vidzemē, 1728. gadā iegādājās Ungurmuižu un 1742. gadā tika ierakstīts Vidzemes bruņniecības matrikulā. 19. gadsimtā dzimtai piederēja arī citas Vidzemes guberņas muižas.

Pēc Molotova-Rībentropa pakta noslēgšanas Kampenhauzeni 1939. gadā izceļoja uz Vāciju, vēlāk arī uz Zviedriju.[1][2][3][4]

Kampenhauzenu muižas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kampenhauzenu patversme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kampenhauzenu patversme (vācu: Campenhausensche Elend) bija 1492. gadā Rīgas birģermeistara Johana Kampenhūzena dibināta patversme trūkumā nonākušajām atraitnēm. Sabrukušo ēku ar savu ziedojumu 1746. gadā atjaunoja ģenerālis Johans Baltazars fon Kampenhauzens. Tagad ēka ir restaurēta un atrodas viesnīcas "Konventa sēta" teritorijā.

Slaveni Kampenhauzeni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Johans Baltazars fon Kampenhauzens (1689—1758), Zviedrijas, pēc tam Krievijas armijas virsnieks Lielā Ziemeļu kara laikā, Vidzemes landrāts, Somijas ģenerālgubernators (1742–1743)
  • Baltazars fon Kampenhauzens (1745—1800), Ungurmuižas īpašnieks, Vidzemes landrāts, civilgubernators. Krievijas galma slepenpadomnieks un goda aizbildnis
  • Baltazars fon Kampenhauzens (1772—1823), ģeogrāfs un valstvīrs. Rīgas kamerālpalātas padomnieks un galma intendantūras Rīgas nodaļas direktors (1797). Krievijas valsts medicīniskās pārvaldes direktors (1800). Senators, valsts padomes loceklis un valsts kontrolieris (1811). Slepenpadomnieks, kambarkungs (1812). Krievijas iekšlietu ministrs (1823).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Orellen - Gutshof unter den Eichen. Katalog der Ausstellung im Schlossmuseum Rundale und im Herder-Institut Marburg, 1998, S. 28–45[novecojusi saite]
  2. Recke, J. F. v., Napiersky, K. E. Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten-Lexikon der Provinzen Livland, Esthland und Kurland, Bd. 1., 1827, s. 321-327[novecojusi saite].
  3. Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Teil 1,1,: Livland, Bd.:1, Görlitz, 1929, s. 24[novecojusi saite]
  4. Olavi Pesti: Balthasar Freiherr von Campenhausen und Saaremaa in aai.ee

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]