Kapernauma

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kapernauma
כפר נחום
Israel-05552 - Synagogue (33762172493).jpg
Kapernaumas drupas ar Balto sinagogu
Kapernauma (Izraēla)
Kapernauma
Kapernauma
Atrašanās vieta Valsts karogs: Izraēla Galileja, Izraēla
Koordinātas 32°52′52″N 35°34′30″E / 32.88111°N 35.57500°E / 32.88111; 35.57500Koordinātas: 32°52′52″N 35°34′30″E / 32.88111°N 35.57500°E / 32.88111; 35.57500
Veids pilsēta
Vēsture
Kultūras jūdu, romiešu, bizantiešu
Piezīmes
Stāvoklis drupas

Kapernauma (senebreju: כפר נחום — Kfar-Nahum, sengrieķu: Κεφαρνωκον, latīņu: Cafarnaum) bija sena Galilejas pilsēta mūsdienu Izraēlas teritorijā, Bībelē minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja Jēzus un sludināja vietējā sinagogā[1]. Pilsēta atradās Kinnereta ezera (zināma arī kā Galilejas jūra un Tibērija ezers) ziemeļrietumu krastā, bijušās Naftaļa cilts apgabalā, netālu no Magdalas.

Mūsdienās Kapernauma sastāv no divām daļām: rietumu un austrumu. Rietumu daļa pieder Svētās Zemes Kustodijai, un tajā atrodas arheoloģiskais komplekss, kurā ir no vietējā vulkāniskā bazalta veidoti senās apbūves pamati, Baltā sinagoga un Svētā Pētera katoļu baznīca, kas uzcelta Pētera nama iespējamā atrašanās vietā. Kapernaumas austrumu daļa pieder Jeruzalemes pareizticīgajai baznīcai un tur atrodas Svēto Apustuļu klosteris.

Etimoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaut arī oriģinālais nosaukums Kfar-Nahum nozīmē "Nahuma ciems", taču tas nekādi nav saistāms ar pravieša Elkosejanas Nahuma vārdu. Grieķi pilsētu sauca Kefarnokon. Jozefa Flāvija darbos šis nosaukums skanēja kā Kafarnaum (gr. Kαφαρναουμ). Jaunajā Derībā tika izmantots vārds Kapernaum (gr. Kαπερναουμ). Svētīgais Teofilakts evaņģēliju komentāros (Mt.4:13; Mk. 2:6—12) nosaukumu tulko kā "Mierinājuma nams". Arābi pilsētu sauc Talum — atvasinājums no vārda Tell — "kurgāns" un Hum — iespējams apzīmējums vārdam Nahums.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bibliskais periods[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta tika dibināta pirms apmēram 2500 gadiem. 1. gadsimtā tā sasniedza uzplaukumu pateicoties savam ģeogrāfiskajam stāvoklim uz Hēroda Antipas valsts robežas. Caur Kapernaumu gāja tirdzniecības ceļi no Vidusjūras piekrastes uz Sīriju un Mazāziju. Pēc tam, kad Izraēlu iekaroja romieši, pilsētā bija dislocēta leģionāru vienība.

Saskaņā ar evaņģēlijiem Kapernaumā Jēzus Kristus veica savu galveno sludināšanas misiju. Toreiz pilsētu veidoja zvejnieku ciemats un muitas punkts ceļā no Cēzarejas uz Damasku. Kapernaumā Jēzus izredzēja savus apustuļus — Pēteri un Andreju, Jāni un Jēkabu (Cebedeja dēlus), un vēl Leviju Mateju. 2. gadsimtā Kapernaumā izveidojās ebreju kopiena, kas pārgāja kristietībā. Nākošā gadsimtā pilsētā tika uzcelta baznīca, un tā kļuva par kristietības atbalsta punktu apgabalā.

=== Pagrimums ===Romiešu 5. gadsimtā pilsētā dzīvoja ap 1500 cilvēkiem, taču 7. gadsimtā pēc persiešu un arābu invāzijas pilsētu pameta kristieši un ebreji.

Mūsdienu stāvoklis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienās Kapernauma ir pieskaitīta Izraēlas nacionālajiem parkiem. 1838. gadā tika atklātas Baltās sinagogas drupas, taču arheoloģiskie izrakumi tika uzsāki tikai 20. gadsimta sākumā. Tiek uzskatīts, ka esošās ēkas drupas ir sinagoga, kas būtiski ir pārbūvēta 5. gadsimta beigās un 6. gadsimta sākumā, un kas bija celta 2. gadsimtā un 3. gadsimta sākumā. Savukārt, šī celtne atrodas uz senākas būves pamatiem, kas, iespējams, varētu būt sinagoga, kurā sludināja Jēzus. Teritorija ap sinagogu pieder franciskāņu ordenim.

1968. gadā apmēram 30 m no Baltās sinagogas tika atrakti nama pamati, kas identificēti kā apustuļa Pētera nams. Arheoloģiskie izrakumi rādīja, ka 1. gadsimta beigās viena no nama istabām bija pārveidota par mājas baznīcu, virs kuras 5. gadsimta otrajā pusē tika izveidota astoņstūraina bizantiešu baznīca, kas nostāvēja divus gadsimtus. 1990. gadā šajā vietā tika uzcelta Apustuļa Pētera katoļu baznīca, kas būtībā ir dzelzsbetona celtne astoņstūraina pārseguma veidā uz masīviem balstiem. Dievnama centrā grīdas līmenī atrodas apustuļa Pētera nama sakrālā istaba un bizantiešu baznīcas sienu paliekas.

Svēto Apustuļu klostera grieķu pareizticīgā baznīca tika uzcelta 1925. gadā Kapernaumas austrumu daļā. Tā veidota Grieķijas salu baznīcu tradīcijās un sastāv no kubiem un pussfēriskiem kupoliem. Vienīgi, atšķirībā no Grieķijas, kur kupoli krāsoti zilā krāsā, šeit krāsojums ir sarkanīgs. Tas pārvērta baznīcu košā, krāsainā panorāmas dominantē. Klostera teritorija ir interesanta nevis ar arheoloģiskajiem izrakumiem, bet ar šeit valdošo atmosfēru ar dārzu un pāviem. Baznīcas iekārtojums ir neierasti košs un priecējošs. Visu šo plašo saimniecību uztur vienīgais mūks, saukts par Irinarhu (Mitasu) no grieķu Maķedonijas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]