Pāriet uz saturu

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

Vikipēdijas lapa
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja centrālā ēka pirms rekonstrukcijas
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (Rīga)
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Atrašanās vieta Rīgā
Dibināts 1869. gads
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga, Latvija
Koordinātas 56°57′21″N 24°6′47″E / 56.95583°N 24.11306°E / 56.95583; 24.11306Koordinātas: 56°57′21″N 24°6′47″E / 56.95583°N 24.11306°E / 56.95583; 24.11306
Apmeklētāji 208 709 (2018)[1]
Direktors Māra Lāce
Mājaslapa www.lnmm.lv

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ir lielākais mākslas muzejs Latvijā, kurā glabājas vairāk nekā 52 000 Latvijas, Baltijas un Krievijas gleznotāju un tēlnieku mākslas darbu. 2018. gadā bija ceturtais apmeklētākais muzejs Latvijā (208 709 reizes), 2017. gadā bija apmeklētākais.[1]

Struktūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Muzeja galvenā ēka atrodas Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1. Tā celta no 1903. līdz 1905. gadam un ir ievērojama historisma stila celtne. Ēku projektējis Vilhelms Neimanis, viņš bija arī muzeja pirmais direktors no 1905. līdz 1919. gadam. Ēka ir viena no pēdējām Rīgā būvētajām eklektisma celtnēm, tā veidota barokālās formās, apdarē izmantojot apmetumu, smilšakmeni un granītu.[2] Skulptūru grupas veidoja Augusts Folcs, gleznojumus veica Vilhelms Purvītis un G. Rozens.[2] Interjera apdarē vērojamas jūgendstila iezīmes. Muzeja uzcelšanā liela loma piekritusi Ludvigam Kerkoviusam, kas 1890.-1901. gadā bija Rīgas pilsētas galva.[3]

Muzejam ir arī izstāžu zāle "Arsenāls" Torņa ielā 1. 2008. gadā LNMM tika atvērta jauna filiāle Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs Elizabetes ielā 57a — 26 , bet 2010. gadā LNMM pievienoja Ārzemju mākslas muzeju (AMM) Doma laukumā 6, un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju (DMDM) Skārņu ielā 10/20.

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rīgas pilsētas mākslas muzeja skice (Vilhelms Neimanis, 1902).

1869. gads uzskatāms par muzeja dibināšanas gadu — tad pēc rātskunga Augusta Holandera ierosinājuma tika atklāta Pilsētas gleznu galerija, kuras pamatā bija rātes iegādātās gleznas.[3] 1872. gadā kolekciju paplašināja un izstādīja Rīgas Politehnikumā. 1905. gadā to pārdēvēja par Rīgas Pilsētas mākslas muzeju un pārcēla uz jaunuzbūvēto ēku, 1940. gadā — par LPSR Padomju mākslas muzeju, 1945. gadā — par LPSR Valsts latviešu un krievu mākslas muzeju, 1964. — par LPSR Mākslas muzeju.[2] 1987. gadā muzejs ieguva nosaukumu Valsts mākslas muzejs, bet 1995. gadā — Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. Sākotnēji muzejā glabājās galvenokārt ārzemju mākslinieku darbi no vairākām privātkolekcijām. Latviešu autoru darbu kolekcionēšanu veicināja Vilhelms Purvītis — muzeja direktors no 1919. līdz 1940. gadam.[2]

Kolekcijas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priekšstats par senāko mūsu zemes mākslas posmu tiek veidots ar vietējo vācbaltu gleznotāju Johana Heinriha Baumaņa, Johana Lēberehta Eginka, Aleksandra Heibela u. c. darbiem.

Latviešu glezniecības kolekcija (18. gadsimta beigas–20. gadsimta pirmā puse) ietver vairāk kā 300 autoru 3300 darbus. Tas dod ieskatu Latvijas profesionālās mākslas attīstībā, kuras pirmsākumi ir Kārļa Hūna, Kārļa Pētersona, Jūlija Federa daiļradē, pirmā latviešu mākslinieku pulcīņa "Rūķis" un tās veidotāja Ādama Alkšņa darbībā.[4] Muzejam pieder vislielākā akadēmiķa J.Federa darbu kolekcija — ap 300 zīmējumu, gleznu un skiču.

Muzeja krājumā ir lielas nacionālās mākslas klasiķu – Jaņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša, Leo Kokles, Johana Valtera – gleznu kolekcijas. Labi pārstāvēti Voldemārs Matvejs, Jēkabs Kazaks, Jāzeps Grosvalds, Konrāds Ubāns, Valdemārs Tone, Jānis Liepiņš, Leo Svemps, Niklāvs Strunke, Ludolfs Liberts, Jānis Tīdemanis, Eduards Kalniņš, Kārlis Miesnieks, Jānis Roberts Tillbergs u. c.

Mūsdienīgajā kolekcijā apvienoti bijušā Rīgas pilsētas mākslas muzeja un Latvijas Valsts mākslas muzeja kolekcijas, vai abi lielākie starpkaru perioda latviešu mākslas krājumi, ka arī priekšmeti no senākiem vākumiem – Frīdriha Vilhelma Brederlo, Rīgas Mākslas biedrības (Kunstverein), Latviešu mākslas veicināšanas biedrības.[5]

2018. gadā muzejs saņēma Izcilības balvu kultūrā par Baltijas simbolisma izstādes panākumiem Parīzes Orsē muzejā.[6]

Rekonstrukcija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka bez kapitālā remonta bija kalpojusi 107 gadus, tāpēc tika pieņemts lēmums par ēkas rekonstrukciju un paplašināšanu ar mērķi radīt mūsdienīgu muzeja infrastruktūru mākslas darbu eksponēšanai un saglabāšanai. 2010. gada 25. maijā tika izsludināts starptautisks metu konkurss, ko rīkoja Rīgas domes Īpašuma departaments. Konkursā tika iesniegti 28 pieteikumi. 2010. gada 30. septembrī žūrijas komisija par labāko vienbalsīgi atzina Lietuvas arhitektu biroja “Processoffice” radīto metu ar devīzi «VV 903». 2011. gada 24. janvārī tika parakstīts līgums par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcijas, restaurācijas un jaunbūves būvprojekta izstrādi, bet 2012. gada 23. maijā ēkas būvprojekts tika akceptēts Rīgas pilsētas būvvaldē. 2013. gada 22. janvārī parakstīts būvdarbu līgums ar SIA «RE&RE» un līgums ar Centrālās finanšu un līgumu aģentūru par ERAF struktūrfondu finansējumu projektam.[7] 2013. gada 12. februārī LNMM galveno ēku apmeklētājiem slēdza remontdarbu dēļ, lai veiktu rekonstrukcijas, restaurācijas un paplašināšanas darbus 29,8 miljonu eiro vērtībā, ko finansēja Rīgas dome (16,75 mlj.) un Eiropas Savienība (ERAF fonds, 13,05 mlj.).[8] LNMM rekonstrukcija un restaurācija tika pabeigta 2015. gada 1. decembrī.[9]

Pēc rekonstrukcijas ēkas kopējā platība divkāršojās un sastādīja 8249 kvadrātmetrus, no tiem jaunā pazemes apjoma platība ir 3545 kvadrātmetri. Pēc rekonstrukcijas vēsturiskās ēkas 1. stāvā atrodas muzeja kafejnīca, suvenīru veikals, konferenču zāle un bērnu nodarbību telpa, savukārt 2. un 3. stāvā izvietotas pastāvīgās ekspozīcijas. Pirmo reizi muzeja vēsturē apmeklētājiem ir pieejamas muzeja bēniņu un kupola telpas (platības 598 kvadrātmetri), kur izbūvētas mazās izstāžu zāles un atjaunotas vēsturiskās koka konstrukcijas. Izveidotas arī divas jumta terases. Apakšzemes apjomā izveidota jauna 777 kvadrātmetrus liela izstāžu zāle, mākslas darbu krātuves un tehniskās telpas.[10]

Muzeja gleznu glabātuve, kas apskatāma no gaiteņa uz mainīgās ekspozīcijas zāli

Muzeja atklāšanas dienā 2016. gada 4. maijā to apmeklēja vairāk nekā 19 tūkstoši cilvēku. Muzeja atklāšanā piedalījās Latvijas Republikas ministru prezidents Māris Kučinskis, Latvijas kultūras ministre Dace Melbārde, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks, gleznotāja Džemma Skulme un LNMM direktore Māra Lāce, Lietuvas kultūras ministrs Šarūns Birutis, muzeja ēkas rekonstrukcijas autors, lietuviešu arhitekts Vītauts Biekša, kā arī visa rekonstrukcijas komanda.[7]

2016. gada 3. novembrī prestižās balvas "Europa Nostra 2017" rīkotāji apstiprināja Rīgas domes Īpašuma departamentam, ka LNMM ēkas rekonstrukcija un restaurācija ir izvirzīta kultūras mantojuma balvas saņemšanai kategorijā "Saglabāšana".[11] "Europa Nostra" kultūras mantojuma balva ir prestižākā kontinentā un tiek piešķirta arhitektūras, rūpniecības mantojumiem, kultūrainavām, vēsturiskiem parkiem un dārziem utt.

Skatīt arī

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 «Pērn apmeklētākais muzejs Latvijā bijis Turaidas muzejrezervāts». www.lsm.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-05-14. Skatīts: 2019-05-15.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 Энциклопедия "Рига". Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1989. 761–762. lpp. ISBN 5-89960-002-0.
  3. ↑ 3,0 3,1 Olga Fil. Rīga tête-à-tête. Rīga : Beaux-Arts, 2017. 241–245. lpp. ISBN 978-993-48690-1-3.
  4. ↑ M.Ivanovs. Latviešu glezniecība. Rīga : Liesma, 1980. 255. lpp.
  5. ↑ «LNMM glezniecības kolekcijas». www.lnmm.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-03-05. Skatīts: 2018-12-24.
  6. ↑ Māra Rozenberga. «Izcilības balvu kultūrā iegūst Nora Ikstena, Rolands Kalniņš un Nacionālais mākslas muzejs». lsm.lv, 2018. gada 28. novembrī.
  7. ↑ 7,0 7,1 «Nacionālo mākslas muzeju 4. maijā apmeklēja vairāk nekā 19 000 cilvēku». http://www.lsm.lv/. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 11. maijā. Skatīts: 2016. gada 16. maijā.
  8. ↑ Pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izveidojusies pamatīga pēdējo apmeklētāju rinda Arhivēts 2013. gada 15. februārī, Wayback Machine vietnē. LETA, 2013. gada 11. februāris
  9. ↑ «Krāšņa telpa mākslai». DELFI. 2015. gada 30. decembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 31. decembrī. Skatīts: 2015. gada 30. decembrī.
  10. ↑ «Latvijas Nacionālais mākslas muzejs atklāts». http://www.lsm.lv/. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 7. maijā. Skatīts: 2016. gada 16. maijā.
  11. ↑ LNMM ēkas pārbūve izvirzīta prestižai kultūras mantojuma balvai Arhivēts 2016. gada 5. novembrī, Wayback Machine vietnē. DELFI Kultūra 2016. gada 4. novembrī

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas_Nacionālais_mākslas_muzejs&oldid=4004721"