Kastaņu smilšbeka

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kastaņu smilšbeka
Gyroporus castaneus
Kastaņu smilšbeka
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseHimēnijsēnes (Agaricomycetes)
KārtaBeku rinda (Boletales)
DzimtaSmilšbeku dzimta (Gyroporaceae)
ĢintsSmilšbeku ģints (Gyroporus)
SugaKastaņu smilšbeka (G. castaneus)
Kastaņu smilšbeka Vikikrātuvē

Kastaņu smilšbeka jeb brūnā cūku beka (Gyroporus castaneus, agrāk arī Suillus castaneus un Boletus castaneus)[1] ir Latvijā ļoti reta smilšbeku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami, taču iekļauti Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā un tādēļ nav ievācami.[2]

Sēnes apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kastaņu smilšbekas kātiņa iekšienes zīmējums
Kātiņš parasti ir cepurītes tonī
  • Cepurīte: krāsa oranžbrūna, sarkanbrūna vai kastaņbrūna, vecumā izbalo līdz dzeltenbrūnai. Virsmiziņa sausa, sākumā viegli tūbaina, vēlāk gluda, ar asu viļņotu maliņu. Forma sākumā pusapaļa, vēlāk plakani izliekta līdz plakanai. Platums līdz 10 cm. Mīkstums balts līdz gaiši dzeltenam, ar vāju smaržu un riekstu garšu, griezumu vietās krāsu nemaina.
  • Stobriņi: sākumā balti, vēlāk dzeltenīgi, brīvi vai vāji pieauguši. Atveres mazas, apaļas, sākumā baltas, sēnei augot kļūst dzeltenīgas, vecumā iespiedumu vietās var brūnēt.
  • Kātiņš: ciets, cilindrisks vai ar nelielu paresninājumu apakšdaļā, jaunībā ar iekšējām kamerām, vecumā ar dobumu, dzeltenbrūns līdz kastaņbrūnam, nedaudz gaišāks par cepurīti vai tās krāsā, sākumā pūkaini samtains, vēlāk gluds, bez gredzena un tīklota zīmējuma. Garums līdz 8 cm, resnums 1,5—3 cm.
  • Sporas: gludas, elipsoīdas, dzeltenīgas, masā bālgani dzeltenas, 7—12/4—7 µm.
  • Bazīdijas: 25—42/9—12 µm.
  • Cistīdas: vālesveida vai vidū paplašinātas, bezkrāsainas, 35—50/7—15 µm.[3][4][5][6][7]

Augšanas apstākļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mikorizas sēne. Aug dažādu koku mežos un mežmalās smilšainās augsnēs, biežāk pa vienai, no jūlija līdz septembrim. Biedrojas biežāk ar ozoliem un priedēm,[8] retāk arī ar dažiem citiem lapukokiem (dižskābaržiem, kastaņām, bērziem).[9] Daži mikologi domā, ka šī un vēl dažas smilšbekas ir ne tikai mikorizas sēnes, jo tās reizēm aug visai attālu no kokiem.[10] Izvēlas labi apgaismotas vietas.[11]

Barības vērtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas. Vairumā valstu tiek uzskatīta par garšīgu, taču Portugālē — par iespējami indīgu.[12] Latvijā aizsargājama retuma dēļ.

Līdzīgās sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tuvu līdzīgu dubultnieku nav.[13] Nedaudz līdzīga ir lāču samtbeka, kuras stobriņu slānis ir dzeltens un zilē iespiedumu vietās. Nedaudz līdzīgas ir arī baravikas, taču tām nav dobumaina kātiņa un tās nav tik cietas vecumā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. A.Balodis, “Rokasgrāmata sēņotājiem”, Liesma, 1974. 106. lpp.
  2. «Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu (...) sarakstu, 9.61.p.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 21. maijā. Skatīts: 2017. gada 23. oktobrī.
  3. V.Lūkins, “Bekas”, Liesma, 1978. 28. lpp.
  4. «Грибы СССР», Мысль, Москва, 1980., 145. lpp.
  5. T.Lesoe, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 1998. 194. lpp. ISBN 9984-22-283-7.
  6. M.Antone, “Sēnes”, Avots, 2003. 68. lpp. ISBN 9984-757-05-6.
  7. I.Dāniele, D.Meiere "Lielā Latvijas sēņu grāmata", Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīgā, 2020, 46. lpp.
  8. Apraksts sēnes.lv
  9. Boletales.com
  10. Kuo, M. (2013, December). Gyroporus castaneus. MushroomExpert.Com
  11. Красная книга Московской области
  12. Fungikingdom.net
  13. Chestnut Bolete

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]