Kauguri (Jūrmala)
- Šis raksts ir par Jūrmalas daļu. Par citām jēdziena Kauguri nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Kauguri | |
|---|---|
.jpg) Kauguru dzīvojamais masīvs
| |
 Kauguru novietojums Jūrmalā
| |
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |  Jūrmala
|
| Platība | 3,4 km2 |
| Iedzīvotāju skaits | 20585 (2008)[1] |
| Augstums | 3 m |
| Transports | |
| Autobuss | 3. 4. 6. |
| Minibuss | 2. 5. |
| Papildinformācija | |
| Pasta indekss | LV-2016 |
Kauguri ir Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumu daļā starp Sloku un Kaugurciemu. Līdz 1959. gadam ietilpa Slokas pilsētā. Kauguri ir galvenais Jūrmalas pilsētas daudzstāvu dzīvojamo ēku rajons.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kad hercogs Jēkabs Kaugurciemā 17. gadsimta vidū ierīkoja jūras ostu, preces cauri tagadējai Kauguru teritorijai ar pajūgiem veda uz Sloku, no kurienes ar laivām veda tālāk uz Jelgavu, Lietuvu, Poliju. Ap 1700. gadu Kauguros bija savs fogts, kura uzdevums bija uzraudzīt kuģus un gādāt par kaltētu reņģu un lestu sūtīšanu hercoga galvaspilsētu Jelgavu.[2] Hercogs Pēteris Bīrons 1783. gada 10. maijā apstiprināja Slokas novada atdalīšanu no Kurzemes un Zemgales hercogistes un pievienošanu Krievijas Impērijai.
Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada 18. maijā Kaugurciema kāpās notika kauja starp kapteiņa Zolta komandēto Latviešu atsevišķās brigādes vienību un LSPR armijas vienību. 1925. gadā Slokas pilsētai pievienoja Slokas mācītājmuižas zemi un Kaugurciemu.[3] Sloku kopā ar Kaugurciemu 1959. gadā iekļāva Jūrmalas pilsētas sastāvā.
1960. gados sākās daudzstāvu namu būve starp Sloku un Kaugurciemu, kur izveidoja Jūrmalas Kauguru mikrorajonu. Sākumā jaunās ēkas cēla gar Talsu šoseju, tad arvien attālinoties no jūras Slokas virzienā. Pēc pirmā Jūrmalas pilsētas ģenerālplāna izstrādes 1971. gadā tika veidotas divas galvenās atpūtas zonas: galvenokārt atpūtniekiem no visas PSRS paredzētā kūrorta zona Ķemeri-Jaunķemeri un rīdzinieku masveidīgas atpūtas zona Priedaine-Vaivari. Starp šīm zonām attīstīja galveno Jūrmalas daudzstāvu ēku dzīvojamo rajonu Kaugurus.[4] 1981. gadā Kauguros dzīvoja apmēram 15 000 iedzīvotāju.[5]
Kauguru kultūras nams
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kauguru kultūras nams ir iekārtots bijušajā kinoteātrī. Tā prioritāte ir tradicionālās kultūras saglabāšana un popularizēšana, kā arī kultūrizglītojošu pasākumu organizēšana Kauguru rajonam. Kultūras namā organizē vērienīgus masu svētkus, festivālus un nacionāli patriotiskus pasākumus.[6]
Kultūrā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kauguru ciems Kira Buļičova stāstā "Karš ar liliputiem" minēts kā daudzu viņa stāstu galvenās varones Aļisas Seļezņovas radinieces Austras tantes dzīvesvieta.
Galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Kauguru iekšpagalmi -
-
Kauguru pludmale -
Kauguru kultūras nams -
Kauguru Katoļu baznīca
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2013. gada 1. jūlijā.
- ↑ P. Belte. Rīgas Jūrmalas, Slokas un Ķemeru pilsētas ar apkārtni. Vēsturisks apskats ar 204 ilustrācijām. 1935. 243 lpp.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XX sējums, Rīga, 1939.-1940; 39 426 - 39 431 slejas.
- ↑ «JŪRMALAS PILSĒTAS TERITORIJAS PLĀNOJUMS turpmākajiem 12 gadiem». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 24. jūnijā. Skatīts: 2013. gada 30. jūnijā.
- ↑ Maršruts pa Slokas un Kauguru kultūrvēsturiskajiem centriem[novecojusi saite]
- ↑ JŪRMALAS PILSĒTAS TŪRISMA ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 2007.-2018. GADAM[novecojusi saite]