Kauja pie Daugavgrīvas (1263)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Lietuvas karaspēks devās sirot uz Sāmsalas-Vīkas bīskapijai pakļautajām igauņu zemēm

1263. gada kauja pie Daugavgrīvas notika 1263. gada februārī Lietuvas-Livonijas kara (1262—1282) laikā. Tajā laikā Livonijas ordeņa karaspēks bija devies karagājienā uz Kursu (1263). Tranaiša vadītais lietuviešu un žemaišu karaspēks pēc sirošanas Vīkā devās Rīgas virzienā, kuras aizsargāšanai ordeņa mestrs mobilizēja vien Siguldas komturejas karaspēku.

Atskaņu hronikas vēstījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lietuvas ķēniņš Mindaugs 1262. gadā lauza savienību ar Livonijas ordeni. Kopā ar žemaišu valdnieku Tranaiti viņi sapulcēja karaspēku, tomēr Mindauga karagājiens uz Cēsīm (1262) bija nesekmīgs.

Tai laikā, kad Livonijas ordeņa brāļi uzbruka kuršu pilīm, Tranaitis savāca lielu karaspēku un gāja sirojumā uz Vīku mūsdienu Igaunijas rietumdaļā. Ordeņa mestrs sūtīja ziņnešus uz Siguldas pili, no kurienes ieradās ordeņa brāļi ar saviem (līvu) karapulkiem. Lai aizsargātu Rīgu pret iespējamo uzbrukumu, tiem piebiedrojās Rīgas pilsoņi, lai "lai glābtu savu dvēseli".

Krustnešu karaspēks apmetās Daugavgrīvas klosterī (Dunemunde) un gaidīja Tranaiša karaspēka uzbrukumu. Pirms pusnakts mēnessgaismā sākās kauja, kura krita daudzi lietuvieši un "no asinīm lauks sarkans šķita, kur brālim blakus brālis krita. Tur krita arī pilsoņi un žēli gaudās varoņi, ar līķiem nosēts lauks bij viss."[1]

Pēc atgriešanās Lietuvā Tranaitis devās pie Mindauga, kas viņu labi uzņēma.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Atskaņu hronika (06891 .- 06950.)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 17. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 10. februārī.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]