Kazu samtbeka
| Kazu samtbeka Xerocomus subtomentosus | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
| Klase | Himēnijsēnes (Homobasidiomycetes) |
| Kārta | Beku rinda (Boletales) |
| Dzimta | Beku dzimta (Boletaceae) |
| Ģints | Samtbekas (Xerocomus) |
| Suga | Kazu samtbeka (X. subtomentosus) |
 Kazu samtbeka Vikikrātuvē | |
Kazu samtbeka jeb kazu beka, arī samtainā beka[1] (Xerocomus subtomentosus, agrāk Boletus subtomentosus) ir Latvijā vidēji bieža beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami. Izraudzīta par samtbeku ģints tipisko sēni. Daļa mikologu pieturas pie uzskata, ka ar šo sugu patiesībā tiek apzīmētas vairāku sugu sēnes, jo kazu samtbekas stipri atšķiras pēc izskata, īpaši cepurītes krāsas, un mikorizu veidojošajām koku sugām.[2] Iespējams, ka Ziemeļamerikā neviena no šīm sugām nav identiska ar Ziemeļeiropas kazu samtbeku.[3] Dažas no šādām sugām jau ir izdalītas atsevišķi, piemēram, raibā samtbeka.[4]
Sēnes apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]_Fr_228138_crop.jpg)
- Cepurīte: krāsa pelēcīgi olīvbrūna, olīvzaļa vai dzeltenbrūna, ārzemju avoti reizēm sēni raksturo pat kā dzeltenu. Forma izliekti polsterveida. Platums līdz 10, reti 15 cm. Virsmiziņa sausa, matēti samtaina, reizēm ieplaisājusi, malās mazliet ieliekta, nav novelkama. Mīkstums balts, bālgans vai dzeltenīgs, vecumā porains, ar vīstošu augļu smaržu, griezumu vietās krāsu nemaina vai kļūst zilē.
- Stobriņi: kātiņam pieauguši, irdeni, nedaudz atšķirīga garuma, dzelteni, vēlāk zaļgandzelteni. Atveres stūrainas, zeltainas, sēnei augot top iezaļganas, saspiežot kļūst netīri zilganas.
- Kātiņš: cilindrisks vai pie pamata sašaurināts, gareniski rievots, bieži izliekts, dzeltenīgi brūns vai ar sarkanīgu nokrāsu augšdaļā, pie pamatnes gaišāks, ar tumšbrūnu tīklojumu, bez gredzena. Garums līdz 10 cm, resnums 1—2 cm.
- Sporas: vārpstveida-elipsoīdas, iedzeltenas, masā okerbrūnas, 10—14/4—6 µm.
- Bazīdijas: četrsporu, 40—45/12—14 µm.
- Cistīdas: vārpstveida, bezkrāsainas vai dzeltenīgas, 50—75/15 µm.[5][6][7][8][9]
Augšanas apstākļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mikorizas sēne. Aug dažādu tipu mežos zem dažādiem kokiem, bieži mežmalās un pie skudru pūžņiem, no jūnija līdz oktobrim.[10][11]
Barības vērtība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas.
Līdzīgās sugas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Grubuļainā samtbeka ir līdzīga pēc krāsas, bet tai tumšāka un nelīdzena cepurīte un resns kātiņš. Vēl līdzīgas ir kastaņbrūnā samtbeka, kuras cepurīte attiecīgi ir kastaņbrūna, un raibā samtbeka, kuras cepurīte stipri saplaisājusi un ar sarkanīgu nokrāsu.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ A.Balodis, “Rokasgrāmata sēņotājiem”, Liesma, 1974. 101. lpp.
- ↑ MushroomExpert.com
- ↑ California fungi
- ↑ Detection of species within the Xerocomus subtomentosus complex in Europe using rDNA-ITS sequences.
- ↑ V.Lūkins, “Bekas”, Liesma, 1978. 43. lpp.
- ↑ «Грибы СССР», Мысль, Москва, 1980., 151. lpp.
- ↑ T.Lesoe, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 1998. 193. lpp. ISBN 9984-22-283-7.
- ↑ M.Antone, “Sēnes”, Avots, 2003. 66. lpp. ISBN 9984-757-05-6.
- ↑ О.Гапиенко, Я.Шапорова “Флора Беларуси. Грибы. Том 1. Boletales. Amanitales. Russulales”, 2012, "Беларуская навука", 59. lpp. ISBN 978-985-08-1482-1.
- ↑ Л.Лебедева, «Грибы», Госторгиздат, 1937. 58. lpp.
- ↑ Š.Evansa, Dž.Kibijs, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 2004. 198. lpp. ISBN 9984-37-648-6.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kazu samtbeka |