Raibā samtbeka

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Raibā samtbeka
Xerocomus chrysenteron
Raibā samtbeka
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseHimēnijsēnes (Homobasidiomycetes)
KārtaBeku rinda (Boletales)
DzimtaBeku dzimta (Boletaceae)
ĢintsSamtbekas (Xerocomus)
SugaRaibā samtbeka (X. chrysenteron)
Raibā samtbeka Vikikrātuvē

Raibā samtbeka, arī rūtainā beka[1] (Xerocomus chrysenteron jeb xerocomellus chrysenteron, agrāk arī boletus pascuus) ir neliela Latvijā bieži atrodama beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami. Kopš 2008. gada iekļauta jaunā ģintī Xerocomellus,[2] taču Latvijā pagaidām saglabā agrāko samtbekas nosaukumu.

Sēnes apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Raibās samtbekas plaisājums ne vienmēr ir sārts
  • Cepurīte: krāsa dažādu nokrāsu brūngana vai okerpelēka. Virsmiziņa sausa, matēta, parasti saplaisājusi un plaisu vietās bieži redzams raibi sarkanīgs mīkstums, reizēm ar purpursarkanu apmali, nav novelkama. Forma sākumā pusapaļa, vēlāk izliekta, plāna. Platums līdz 8, reti 10 cm. Mīkstums balts līdz dzeltenīgs, zem virsmiziņas un pie kātiņa pamatnes purpursarkans, ar augļu smaržu un patīkamu garšu, griezumu vietās viegli zilē, kukaiņu bojājumu vietās sārtojas.
  • Stobriņi: zaļgandzelteni. Atveres lielas, stūrainas, jaunībā dzeltenas, vecumā olīvkrāsas līdz brūnām, saspiežot kļūst zilganzaļas.
  • Kātiņš: dzeltens līdz brūndzeltenam, uz leju sarkanīgs, reizēm pilnībā sarkans, vertikāli svītrains. Parasti līks, pie pamata tievāks. Garums līdz 7 cm, resnums 0,5—1,7 cm. Saspiežot tūlīt zilē.
  • Sporas: elipsoīdas-vārpstveida, gludas, masā olīvbrūnas, 10,5—16/4—7 µm.
  • Bazīdijas: četrsporu, 22—27/9—10 µm.
  • Cistīdas: 60—75/9—10 µm. [3][4][5]

Augšanas apstākļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mikorizas sēne. Aug no jūlija līdz novembrim dažādos, bet vairāk lapu koku mežos un laucēs. Izvēlas skābas, ar humusu bagātas ūdenscaurlaidīgas augsnes.[6] Stipri bojā pelējuma sēnes.[7][8] Sēne sastopama vairākos kontinentos, taču Ziemeļamerikas speciālisti nav pārliecināti, ka viņu kontinentā tā ir tā pati un viena suga.[9]

Barības vērtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas. Stobriņu slāni ieteicams noņemt.

Līdzīgās sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atšķiras no kazu samtbekas un citām radnieciskām sugām ar savu raibi saplaisājušo cepurītes virsmu.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Apraksts fungi.lv
  2. Šutara J. (2008). "Xerocomus s. l. in the light of the present state of knowledge". Czech Mycology 60 (1): 29–62.
  3. V.Lūkins, “Bekas”, Liesma, 1978. 44. lpp.
  4. Š.Evansa, Dž.Kibijs, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 2004. 197. lpp. ISBN 9984-37-648-6.
  5. О.Гапиенко, Я.Шапорова “Флора Беларуси. Грибы. Том 1. Boletales. Amanitales. Russulales”, 2012, "Беларуская навука", 57. lpp. ISBN 978-985-08-1482-1.
  6. T.Lesoe, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 1998. 192. lpp. ISBN 9984-22-283-7.
  7. M.Antone, “Sēnes”, Avots, 2003. 66. lpp. ISBN 9984-757-05-6.
  8. «Грибы СССР», Мысль, Москва, 1980., 151. lpp.
  9. Kuo, M. (2014, December). Xerocomellus chrysenteron

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]