Kibercilvēki

Vikipēdijas lapa
Kibercilvēki
Kibercilvēki
Kibercilvēki 2014. gada sērijās
Seriāls

Doctor Who
Pirmā parādīšanās

The Tenth Planet (1966)
Autors

Žanrs

Zinātniskā fantastika
Izdevējs

BBC
Informācija
Planēta

  • Monda
  • Telosa
  • Paralēlais Visums
Tips

kiborgi

Kibercilvēki ir izdomāta kiborgu rase, kas darbojas britu zinātniskās fantastikas seriālā Doctor Who. Līdzīgi kā daleki, kibercilvēki bieži ir seriāla galvenā tēla Doktora galvenie pretinieki. Tie ir pa Visumu klīstoši kiborgi bez emocijām, kibercilvēki vēlas, lai cilvēki vai tiem līdzīgas būtnes papildinātu viņu rindas. Pirmoreiz seriālā tie parādījās 1966. gadā sērijā The Tenth Planet kā sākotnēji cilvēkveidīgas būtnes no Zemes dvīņu planētas Monda, kuras pašsaglabāšanās nolūkos kļuvušas par kiborgiem. Četrdesmit gadus vēlāk, sērijā The Age of Steel kibercilvēki parādījās Londonā paralēlā Visuma Zemes versijā. Kibercilvēku tēlu radīja Kits Pedlers (seriāla neoficiālais zinātniskais konsultants) un scenārists Džeralds Deiviss. Seriāla gaitā kibercilvēku izskats ir vairākkārt mainījies.

Kibercilvēki parādās arī seriāla atvasinājumos, ar seriālu saistītās klausāmgrāmatās, komiksos un videospēlēs. Laika periodā starp 1989. un 2005. gadu, kad jaunas sērijas netika veidotas, daudzi rakstnieki vēlējās aizpildīt plaisu kibercilvēku vēsturē vai attēlot jaunas viņu tikšanās ar Doktoru.

2013. gada jūlijā Londonas Hītrovas lidostā parādījās TARDIS, kā arī kibercilvēks.[1]

Kibercilvēku tēla rašanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nosaukums "kibercilvēki" ir saistīts ar kibernētiku. 20. gadsimta sešdesmitajos gados tika veikti pētījumi par iespēju ķirurģiski vai mehāniski papildināt cilvēku vai dzīvu būtņu organismus, lai darbotos ar iekārtām kosmosā, tādējādi radot terminu "kiborgs" kibernētiska organisma apzīmēšanai.

Tolaik tika uzsākts "rezerves daļu" plāns, attīstot pirmos cilvēka orgānu funkcijas veicošos mehānismus: mākslīgo sirdi un plaušas, to izmēri gan bija gigantiski. Tika arī nopietni apsvērta iespēja veikt amputētu ekstremitāšu nervu galu tiešu savienošanu ar iekārtām nervu signālu uztveršanai.[2] 1963. gadā Kits Pedlers ar savu sievu, kas arī bija ārste, apsprieda, kas notiks, ja personai būs daudz mākslīgu orgānu un ķermeņa daļu — vai to būs jāuzskata par cilvēku vai mašīnu. 1966. gadā Pedleram radās iespēja attīstīt šo ideju, kad BBC viņu uzaicināja piedalīties seriāla Doctor Who veidošanā.

Parādīšanās seriālā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kibercilvēki seriālā pirmoreiz parādījās sērijā The Tenth Planet 1966. gadā, to izcelsmes stāsts sniegts šādi: aizvēsturiskos laikos, pirms miljoniem gadu Zemei bijusi dvīņu planēta Monda. Šī planēta tikusi izsviesta no orbītas ap Sauli un nokļuvusi dziļā kosmosā. Mondas iemītnieki, kuru tehnoloģiju līmenis ievērojami pārsniedza Zemes mūsdienu līmeni, baidoties par savas rases izdzīvošanu un dzīves ilguma samazināšanos,[3] lielāko daļu savu ķermeņu aizstājuši ar kibernētiskām detaļām.

Lai saglabātu veselo saprātu, kibercilvēki no savām smadzenēm iztīrīja emocijas. Vēlāk tie radīja sistēmu savas planētas pārvietošanai caur kosmosu. Tā kā rases apjoms bija ierobežots un nepārtraukti samazinājās, Mondas iedzīvotāji, tagad jau kibercilvēki, kļuva par iekarotājiem, kas savu rasi reproducēja, pārņemot citas bioloģiskās būtnes un ar varu tās pārvēršot par kibercilvēkiem. Desmitais Doktors un viņa pavadoņi nokļuva Londonā Zemes paralēlā Visuma versijā, kur sastapās ar mūsdienās veidotiem kibercilvēkiem.

Pēc tam, kad par seriāla producentu kļuva Stīvens Mofats, kibercilvēki seriālā joprojām saglabāja Dž. Deivisa izstrādāto dizainu. Taču stilizētais "C" uz to krūtīm tika aizstāts ar vienkāršu apli, kas nozīmē, ka tie nav no paralēlā Visuma.

Kibercilvēki atkal parādījās 2011. gada sērijā A Good Man Goes to War.

Ceļojot laikā, Doktors sastopas ar kibercilvēkiem no dažādiem seriālā attēlotajiem periodiem. Tas var mulsināt skatītāju, jo reizēm "senāka" perioda kibercilvēks var izskatīties sarežģītāks nekā kibercilvēks no "jaunāka" perioda.

Divpadsmitais doktors 2014. gada sērijās Dark Water un Death in Heaven pārāk vēlu uzzina, ka kibercilvēki ir izveidojuši aliansi ar Misiju (Meistara toreizējais iemiesojums), kas pārvērš nozagtus mirušu cilvēku ķermeņus par kibercilvēku armiju. Sākas visu Zemes mirušo kiberkonversācijas process. Misija piedāvā Doktoram vadīt kibercilvēku armiju, lai viņa un Doktors kopā varētu valdīt pār Visumu, taču viņas plāns tiek izjaukts, kad Denijs, Doktora pavadones draugs, kurš pārveidots par kibercilvēku, iznīcina sevi un pārējos kibercilvēkus.

Nākamā kibercilvēku parādīšanās notiek 2015. gada sērijā Face the Raven, kur tie slēpjas starp dažādiem svešzemju bēgļiem Londonā, un finālsērijā Hell Bent, kurā sarūsējis kibercilvēks tiek ieslodzīts kādā Galifrejas kluatrā.

Mondas izcelsmes kibercilvēki parādās desmitās sezonas pēdējās divās sērijās World Enough and Time un The Doctor Falls, kad mondiešu milzīgais kosmosa kuģis daudzus gadus ir iestrēdzis melnā cauruma gravitācijas laukā. Cilvēkiem līdzīgi mondieši, kuriem slepus palīdzējis Meistars, sāk kuģa iemītnieku pārveidošanu, lai pielāgotu tos dzīvei bojātajā kuģī. Šī Doktora tikšanās ar kibercilvēkiem beidzas traģiski: Doktora pavadone Billija tiek pārvērsta par kibercilvēku, divi Meistara iemiesojumi (Meistars un Misija) nogalina viens otru domstarpībās par to, vai nostāties Doktora pusē vai nē, un Doktora pavadonis Nardols tiek atstāts kuģī, lai rūpētos par cilvēkiem, kuru kiberkonversācija ir aizkavējusies, taču nav novērsta. Doktors, kura dzīvības spēki sāk izsīkt, atmostas TARDIS un sākas viņa reģenerācija.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Google Maps
  2. Donald Longmore. Spare Part Surgery – The Science of the Future. Aldus, 1988.
  3. Parkin, Lance & Pearson, Lars (2012). A History: An Unauthorised History of the Doctor Who Universe (3rd Edition), p. 48. Mad Norwegian Press, Des Moines. ISBN 978-193523411-1.
  4. The Doctor Who Team. «Original Mondasian Cybermen return to Doctor Who!». BBC Latest News - Doctor Who, 2017. gada 6. marts. Skatīts: 2017. gada 8. maijs.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]