Kipčaku—nogaju valodas
Izskats
Kipčaku—nogaju valodas | |
---|---|
Ģeogrāfiskā izplatība | Eirāzija |
Ģenētiskā klasifikācija |
Tjurku valodas
|
Atzari |
|
ISO 639-5 | — |
Kipčaku-nogaju valodu izplatības areāls |
Kipčaku—nogaju valodas vai dienvidkipčaku valodas ir viena no tjurku valodu saimes kipčaku valodu grupas apakšgrupām, kurā ietilpst vismaz 4 dzīvās valodas ar kopējo runātāju skaitu ap 18 miljoniem. Izplatītas plašā reģionā Vidusāzijā, Ziemeļkaukāzā un Rumānijā. Lielākās valodas pēc runātāju skaita ir kazahu valoda (17 miljoni) un karakalpaku valoda (0,9 miljoni). Vairāki nogaju valodas dialekti dažkārt tiek uzskatīti par patstāvīgām valodām. Dažkārt grupai pieskaita arī Sibīrijas tatāru valodu.
Klasifikācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Viena no vispārpieņemtajām klasifikācijas versijām:[1]
- Tjurku valodas
- Oguru valodas
- Galvenās tjurku valodas
- Kipčaku valodas
- Dienvidkipčaku valodas (kipčaku-nogaju)
- Karakalpaku valoda (871 970)
- Kazahu valoda (17 000 000)
- Nogaju valoda (86 000)
- Barabiešu dialekts (8000)
- Karagašu valoda (6000)
- Jurtiešu tatāru valoda (20 000)
- Utaru valoda (1100)
- Dobrudžas tatāru valoda (70 000)
- Fergānas kipčaku valoda †
- Dienvidkipčaku valodas (kipčaku-nogaju)
- Kipčaku valodas
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|