Kišalfelda

Kišalfelda
	Ainava pie Ģēras
Kontinents	Eiropa
Valstis	Ungārija; Slovākija; Austrija
Ietilpst	Vidusdonavas līdzenums
Garums	100 km
Platums	80 km
Platība	8000 km2
Augstums	100—150 m
Koordinātas	47°45′00″N 17°20′00″E / 47.75°N 17.333333°EKoordinātas: 47°45′00″N 17°20′00″E / 47.75°N 17.333333°E
	Kišalfelda Kišalfelda

Kišalfelda (ungāru: Kisalföld) jeb Mazais Ungārijas līdzenums (vācu: Kleine Ungarische Tiefebene, slovāku: Malá dunajská kotlina) ir Vidusdonavas zemienes ziemeļrietumu daļa 8000 km² platībā Ungārijā, Slovākijā un Austrijā.^[1]

Līdzenums robežojas ar Karpatiem ziemeļos, Gerču austrumos, Vērtešu un Bākoņu dienvidaustrumos un Leitas kalniem rietumos. Kišālfeldas centrālajā daļā no rietumiem uz austrumiem tek Donava, kas starp Bratislavu un Komārno veido daudzas attekas un Slovākijas-Ungārijas robežu. Līdzenuma teritorijā Donavā ieplūst Leitas, Vāhas un Rābas upes. Līdzenuma galējos rietumos atrodas Neizīdles ezers. Lielākās reģiona pilsētas ir Ģēra, Komāroma, Mošonmaģarovāra Ungārijā, kā arī Komārno, Dunajska Streda un Nove Zāmki Slovākijā.

Zemkopība Kišalfeldā attīstījusies kopš neolīta. Starp 1. un 4. gadsimtu līdzenuma dienvidu daļa atradās romiešu Panonijas provincē. No 10. gadsimta līdzenums ietilpa Ungārijas teritorijā. Pēc Pirmā pasaules kara teritorija tika sadalīta starp Ungāriju, Čehoslovākiju un Austriju. Līdzenuma Slovākijas daļā ievērojams daudzums iedzīvotāju ir ungāri, piemēram, Dunajska Stredas apriņķī to ir vairāk nekā 80% no iedzīvotājiem. No 1977. gada Čehoslovākija un Ungārija kopīgi uz Donavas būvēja Gabčikovo HES, veidojot dambi un citas hidrobūves. 1989. gadā Ungārija vienpusēji izstājās no projekta, radot saspīlējumu valstu attiecībās.