Knabenavi

Vikipēdijas lapa
Baronu Knabenavu dzimtas ģerbonis

Fon Knabenavi (vācu: von Knabenau, krievu: фон Кнабенау) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 16. gadsimtā ieceļoja Kurzemē un kļuva par lieliem zemes īpašniekiem Piltenes apgabalā un Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Kurzemes guberņā. Krievijas impērijas valdība 1853. gadā atzina Kurzemes fon Knabenavu dzimtas tiesības lietot mantojamu baronu titulu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baroni fon Knabenavi ir silēziešu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta, kas ir sānu līnija Švābijas grāfu fon Kiburgu dzimtai. Kurzemes atzars izveidojās XVI gs., kad Frīdrihs fon Knabenavs (Friedrich von Knabenau) kļuva par Kurzemes bīskapa vasali, saņemot lēni Piltenes zemēs. 1685. gadā Polijas karalis Jans III Sobeskis piešķīra Knabenaviem barona titulu,[1] tiesības uz kuru 1853. un 1862. gadā apstiprināja arī Krievijas impērijas Senāts. 1841. gadā dzimta tika ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.[2]

Slaveni dzimtas locekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Barons Frīdrihs fon Knabenavs Fransuā de Troja gleznā ap 1670. gadu

Silēzijas fon Knabenavi bieži pieminēti militārās vēstures avotos. Tā, Gothards fon Knabenavs pieminēts kā Sīrijā un Palestīnā 12. gadsimtā karojis krustnešu bruņinieks. Hana Batija iebrukuma laikā Silēzijā 13. gadsimtā kaujā ievainots pulkvedis Johans Ludvigs fon Knabenavs. Rotmistrs fon Knabenavs izcēlies, aizsargājot Vīni no turkiem 1683. gadā.

  • Johans fon Knabenavs (фон Кнабенау Иван Федорович (Иоганн Фридрихович), ?-1845), kavalērijas pulkvedis, Carskoje Selo liceja jāšanas pasniedzējs.[3]
  • Doroteja fon Knabenava (Anna Dorothea Elisabeth von Knabenau, pēc laulībām von Renne, otrajās laulībās Šaspo (Chassepot) grāfiene, 1779-1848), hercogienes Dorotejas galma dāma, J. V. Gētes mīlestība.

Knabenavu dzimtas muižas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dažādos laika periodos dzimtai piederējušas daudzas muižas: Jaunsalienas muiža, Lielbornes muiža, Akenstakas muiža, Bagdonišķu muiža (Lietuvā), Berghofa (Lietuvā), Bolkovas pils (Polijā) u.c.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Der Adel der russischen Ostseeprovinzen (Estland, Kurland, Livland, Ösel). 1. Teil. Die Ritterschaft. Neustadt an der Aisch: Bauer & Rape, inhaber Gerhard Gessner, 1898 (ümbertrükk 1980). Lk 158.
  • Genealogisches Handbuch des Adels. Adelslexikon. Bd VI. Limburg an der Lahn: C. A. Starke Verlag, 1987. Lk 305.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]