Kojusala

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Koordinātas: 56°55′58″N 24°09′16″E / 56.93278°N 24.15444°E / 56.93278; 24.15444

Kojusala (Rīga)
Kojusala
Kojusala
Kojusalas atrašanās vieta Rīgā

Kojusala (vācu: Kojenholm) ir bijusī sala Daugavas lejteces paplašinājumā pie upes labā krasta. Tās garums bija 1,2 km, platums 0,3 km. Tagad teritoriju, kur atradās sala, norobežo Maskavas, Toma, Krasta un Grēdu iela. Vēl saglabājies Kojusalas grāvis, kas Kojusalu šķīra no Lībiešu salas.[1] Uz tās zemes atrodas Kojusalas dārzs.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kojusala Rīgas aplenkuma laikā ar Kurzemes hercoga (apvilkta "Herz:zu:Curl:Quart:") un Polijas karaļa mītnēm (1700).

Sala pastāvējusi vismaz no 17. gadsimta vidus un tā ietilpa Akmeņsalas draudzes novadā.[2] 18. gadsimta beigās sala savienojās ar Daugavas krastu, uz agrākā Mazjumpravas muižas kroga zemes izveidojās dārzs, ko sauca arī par Cūku dārzu. 19. gadsimtā Daugavas atteka gar tagadējo Maskavas ielu aizsērēja un tika aizbērta.

Muiža[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uz Kojusalas 16. gadsimtā atradās privāta muižiņa, kuras īpašnieks 1596. gadā bijis Rīgas ostas pārzinis Andreass Koje. Kojusalas muižai bija privātīpašuma ("bruņinieku muižas") statuss. Kad Lielā Ziemeļu kara sākumā 1700. gadā Saksijas karaspēks aplenca Rīgu, uz Kojusalas atradās ierakumi un Polijas karaļa mītne.

1754. gadā muiža ar dārzu kļuva par Rīgas īpašumu. 19. gadsimtā Rīgas pilsēta Kojusalas muižas zemi izpārdeva un tā tika blīvi apbūvēta. Kojusalas grāvja malā esošās ūdens platības 19. gadsimta otrā pusē tika iznomātas koktirgotāju firmai "Jēkabs Dombrovskis", kas zemi nomāja vairākus gadu desmitus.[3]

1899. gadā muižas zemi pievienoja Rīgas pilsētai, tās ēkas līdz mūsdienām nav saglabājušās.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Enciklopēdija "Rīga". Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988.
  2. August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 52–54. lpp.
  3. ambermarks.com