Šlotmakera sala
Koordinātas: 56°55′28″N 24°05′58″E / 56.92444°N 24.09944°E
Šlotmakera sala (vācu: Schlottmakersholm) ir bijusī sala Daugavas lejteces paplašinājumā pie upes kreisā krasta tagadējā Torņakalna apkaimē, kur mūsdienās atrodas industriālā apbūve. No krasta to atdalīja Kīleveina grāvis.[1]
Tagad seno Daugavas krastu pie Šlotmakera salas iezīmē Vēja un Cepļa ielas, kā arī Bauskas ielas daļa līdz pārvadam pār Kārļa Ulmaņa gatvi.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sala pastāvēja vismaz no 16. gadsimta un ietilpa Akmeņsalas draudzes novadā. Kad 19. gadsimta beigās Kīleveina grāvja augšgalu aizbēra, Šlotmakera sala saplūda ar 0,6 -0,7 km plato Daugavas palieni un kļuva par Bieķensalas daļu.
Muiža[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc Hupela apraksta Šlotmakera muiža ir tā pati Frīdriha muiža (Friedrichshof), ko pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs Gothards Ketlers 1562. gadā atdāvinājis kā alodu. 1683. gadā to kā alodu atzinusi arī Zviedru Vidzemes muižu redukcijas komisija. 1699. gadā tai piederējusi zeme 1/8 arkla platībā. 1782. gadā uz Šlotmakera salas atradās privāta muižiņa (Schöpmannshöfchen), kas tāpat kā Frīdriha muiža piederēja Ģildes vecākajam B. Tīlemanim.[2]
Savukārt pēc Broces apraksta uz salas 1805. gadā bija muižiņa (Griecke Höfchen), kas piederēja viesnīcniekam Lukasam Grīkem (Griķim), no Bieķensalas puses uz muižiņu pavēries ļoti skaists skats un tai bijis skaists dārzs.[3]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Enciklopēdija "Rīga". Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988.
- ↑ August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 52–54. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 11. jūlijā.
- ↑ «ambermarks.com». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 13. jūnijā. Skatīts: 2017. gada 11. jūlijā.
| ||||||||||