Rutku sala

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Koordinātas: 57°01′09″N 24°06′27″E / 57.01917°N 24.10750°E / 57.01917; 24.10750

Rutku sala (Rīga)
Rutku sala
Rutku sala
Rutku salas atrašanās vieta Rīgā

Rutku sala,[1] arī Iļķēnsala (vācu: Hilchenholm), ir bijusī sala Daugavā. Pastāvējusi vismaz līdz 1915. gadam, tagad Kundziņsalas ziemeļaustrumu daļa. Tā atradās lejup pa Daugavas straumi 7,5 kilometru attālumā no Rīgas centra.

Nosaukumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rutku salu sauca arī par Iļķēnsalu, 1909. gadā tā dēvēta par Hilkensalu un Vilksalu.[2] Atsevišķos avotos salu dēvēja arī par Siena salu, atsaucoties uz 17. gadsimta Dubosa ciemu.[3]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Iļķēnsalas muiža

Iļķēnsalas dzimtīpašumu 1593. gadā izveidoja tā laika Livonijas lielhercogs, Polijas-Lietuvas valdnieks Sigismunds III Vāsa, kas to piešķīra savam sekretāram, humānistam un pirmās Rīgas grāmatspiestuves izveidotājam Rīgas pilsētas rātes sekretāram jeb sindikam (Syndikus der Stadt), tiesībzinātniekam, notāram Dāvidam Hilhenam (1561-1610).[4][5]

1782. gadā Iļķēnsalas muižas dzimtskungs bija Vācu nācijas Svētās Romas impērijas valstsgrāfs Ernsts Reinholds fon Mengdens.[6] 1802. gada 24. janvārī kolēģijas asesors barons Frīdrihs Mengdens par 95 tūkstošiem Krievijas rubļu Iļķēnsalas muižu kopā ar Carnikavas muižu uz desmit gadiem ieķīlāja un vēlāk pārdeva.[7] No 1859. gada līdz 1891. gadam uz muižas zemes pastāvēja Iļķēnsalas pagasts, kā Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa administratīva vienība.

1905. gadā Iķēnsalas muižas zemes aptvēra arī sauszemi, pašreizējā Jaunmīlgrāvī — tagadējās Rīgas—Saulkrastu dzelzceļa līnijas Daugavas pusē starp esošajām Mangaļu un Ziemeļblāzmas dzelzceļa stacijām, kā arī tagadējā Ozo golfa kluba vietu.[8] 1915. gadā Iļķēnsalas vietā Daugavā bija Rutku sēklis.[9]

1917. gadā Kundziņsalu (līdz ar to arī Iļķēnsalu) pievienoja Rīgas pilsētai.[10]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. LĢIA vietvārdu datubāze
  2. Feldmann, Hans Johannes, ZurMühlen, Heinz von (Hrsg.). Baltisches historisches Ortslexikon. Teil 2. Lettland: (Südlivland und Kurland). Köln/Weien:Böhlau Verlag GmbH & Cie, 1990. ISBN 3-412-06889-6. S.218.
  3. Tentelis, Augusts. Latvijas vēstures institūta žurnāls , 1-2. izdevums. Latvijas vēstures institūta izdevums, 1940. 71.lpp.
  4. Feldmann, Hans Johannes, Zur Mühlen, Heinz von (Hrsg.). Baltisches historisches Ortslexikon. Teil 2. Lettland: (Südlivland und Kurland). Köln/Weien: Böhlau Verlag GmbH, 1990. ISBN 3-412-06889-6. S.218.
  5. Hupel, August Wilhelm. Der nordischen Miscellaneen 15tes, 16tes un 17tes Stuck: Materialien zu einer lieflandischen Adelsgeschichte nach der ben der lezten dasigen Matrikul-Commission angenommenen Ordnung. Riga: Verlag Johann Friedrich Hartnock, 1788. S. 447.
  6. Hupel, August Wilhelm. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände. 3 Bänd. Riga: Johann Friedrich Hartknoch, 1782. S.54, 57
  7. Stryk, L. von. Beitraege zur Geschichte der Rittergüter Livlands. Bd2. Albanus'sche Buchdruckerei, 1885. S.69
  8. Wegekarte des Rigaschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen, Liv-Estländischen Landeskultur Bureau, 1905. http://kartes.lndb.lv/?r=site/index&id=203&l=lv
  9. Karte Riga und Dünamunde, 1915. http://kartes.lndb.lv/?r=site/index&id=293&l=lv
  10. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 23. februārī. Skatīts: 2013. gada 21. septembrī.