Kolobžega
| Kolobžega | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
| Kołobrzeg | |||
 Kolobžegas bazilika | |||
| |||
  Kolobžega | |||
| Koordinātas: 54°10′00″N 15°34′00″E / 54.16667°N 15.56667°EKoordinātas: 54°10′00″N 15°34′00″E / 54.16667°N 15.56667°E | |||
| Valsts |
 Polija | ||
| Vojevodiste | Rietumpomožes vojevodiste | ||
| Apriņķis | Kolobžegas apriņķis | ||
| Pilsētas tiesības | 1255 | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 25,67 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |||
| • kopā | 44 340 | ||
| • blīvums | 1 745/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Mājaslapa |
serwis | ||
 Kolobžega Vikikrātuvē | |||
Kolobžega (poļu: Kołobrzeg) ir pilsēta Polijas ziemeļrietumos, Rietumpomožes vojevodistē. Osta un tūrisma centrs.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vēsturiski līdz Otrajam pasaules karam pilsēta pazīstama arī ar vācisko nosaukumu Kolberga (vācu: Kolberg). Kolobžega radusies kā slāvu cilts pomerāniešu sāls ieguves centrs. Pirmā apmetne nodibinājās netālu no mūsdienu pilsētas.
12. gadsimta beigās vietējie feodāļi kļuva par Dānijas un Svētās Romas impērijas vasaļiem. Apvidū ienāca vācieši un netālu no vecās apmetnes nodibināja mūsdienu pilsētu, kam 1255. gadā tika piešķirtas Lībekas tiesības. 1276. gadā Kolberga kļuva par Kamminas bīskapu rezidences pilsētu. 1361. gadā Kolberga kļuva par Hanzas locekli. 1534. gadā, reformācijas rezultātā, bīskapija tika sekularizēta.
Trīsdesmitgadu kara laikā 1644. gada 1. jūlijā pilsētas pievārtē notika Kolbergas tīreļa kauja, kurā dāņu flote sakāva zviedru floti. Vestfāles miera rezultātā 1648. gadā Kolberga nokļuva Brandeburgas - Prūsijas (vēlākās Prūsijas Karalistes) teritorijā. Septiņgadu kara laikā pilsētu ieņēma krievu karaspēks Pjotra Rumjanceva-Zadunaiska vadībā. Napoleona karu laikā Kolbergu aplenca Napoleona karaspēks, pilsēta izturēja aplenkumu no 1807. gada 26. aprīļa līdz 2. jūlijam, kamēr tika noslēgts Tilzītes miers.
Otrā pasaules kara laikā Kolberga tika pasludināta par cietoksni (Festung), bet 1807. gada Kolbergas aplenkuma motīvs tika izmantots pēdējai lielbudžeta krāsainajai propagandas filmai "Kolberga", kuras pirmizrāde notika 1945. gada 30. janvārī, kad lielākā daļa Vācijas kinoteātru vairs nefunkcionēja. No 1945. gada 4. līdz 18. martam pilsētas apkārtnē notika Kolbergas kauja, kuras rezultātā kaujas apstākļos tika evakuēti pilsētas vācu iedzīvotāji, bet pilsēta sagrauta. Pēc kara vēl atlikušie vācu iedzīvotāji tika padzīti, bet pilsētā ieradās poļu iedzīvotāji, lielākoties no PSRS ieņemtajiem Polijas apgabaliem.
Kolobžegā (Kolbergā) dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Kristofs Bernhards (Christoph Bernhard, 1628 - 1692) - vācu mūziķis
- Magnuss Hiršfelds (Magnus Hirschfeld, 1868 - 1935) - vācu ārsts
- Egons Krencs (Egon Krenz, 1937 - ) - Austrumvācijas politiķis
- Kārlis Vilhelms Ramlers (Karl Wilhelm Ramler, 1725 - 1798) - vācu dzejnieks
- Hanss Jirgens Štumpfs (Hans-Jürgen Stumpff, 1889 - 1968) - vācu ģenerālis
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ https://bdl.stat.gov.pl/api/v1/data/localities/by-unit/023216308011-0950026?var-id=1639616&format=jsonapi; P2701: JSON; pārbaudes datums: 7 oktobris 2022.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kolobžega.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
|