Komunistiskā totalitārā režīma un rusifikācijas nosaukumu pārdēvēšanas likums
Komunistiskā totalitārā režīma un rusifikācijas nosaukumu pārdēvēšanas likums jeb saīsināti Nosaukumu pārdēvēšanas likums ir pilnībā izstrādāts ārējā normatīvā akta, kas nepieciešams, lai īstenotu Satversmes ievadā noteikto PSRS un Vācijas okupāciju, kas ilga no 1940. gada līdz 1991. gadam, totalitāro režīmu nosodījumu, leģistisks projekts. Likuma pamats ir Satversme. Latvijas Republikas Satversmes ievada trešā daļa paredz, ka Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un atguva brīvību un godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus
Likumprojekta vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2023. gada 19. jūnijā Latvijas Valsts prezidents Egils Levits Satversmes 47. panta kārtībā iesniedza Saeimā Tieslietu ministrijas izstrādāto[1] un Atmiņas centra un Valodas centra saskaņoto Komunistiskā totalitārā režīma un rusifikācijas nosaukumu pārdēvēšanas likumu[2]. Likums, lai tas iegūtu juridisku spēku, vēl jāpieņem 14. Saeimai.
Levits savā runā 13. Saeimas rudens sesijas atklāšanā 2022. gada 8. septembrī[3] Saeimas plenārsēdē norādījis uz nepieciešamību pārdēvēt komunistiskā totalitārā režīma un rusifikācijas nosaukumus, kā arī, uzsverot, ka Latvijas Republika ir Eiropas kultūrtelpas sastāvdaļa, norādījis, ka Latvijas tautai ir pašai savi, mums pašiem, nevis bijušajai svešajai varai, okupantiem svarīgi cilvēki, notikumi, piemiņas dienas, kurās būtu vērts nosaukt ielas un laukumus, kas veido mūsu ikdienas vidi un priekšstatus par vēsturi, atbrīvojoties gan redzamā, gan neredzamā okupantu režīma koloniālā mantojuma. 2022. gada 10. oktobrī Valsts prezidents Egils Levits atzinīgi novērtēja Publiskā atmiņas centra ieguldīto darbu, sastādot visu valsti aptverošu sarakstu ar padomju totalitārā režīma un tā sadarbības partneru vārdos nosauktām ielām un laukumiem, norādot, ka šādu likumprojektu vajadzētu pieņemt vēl 13. Saeimai. Valsts prezidents papildināja, ka formālai ielu un laukumu pārdēvēšanai svarīgi paralēli izvērst diskusiju sabiedrībā gan par nosaukumu maiņas skaidrojumu, gan par jaunajiem ielu un laukumu nosaukumiem[4]. Valsts prezidents atgādināja, ka «mūsu mentalitātē ir daudz krievu un padomju koloniālisma vēstures nospiedumu, no kuriem daļa ir redzamāki, daļa mazāk redzami, bet vairums saglabājas zemapziņas līmenī»[5].
Likuma mērķis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Likuma mērķis, īstenojot Latvijas Republikas Satversmes ievadā noteiktos okupācijas režīma neatzīšanas un komunistiskā totalitārā režīma nosodījuma principus, ir: 1) nepieļaut Latvijas Republikas kā demokrātiskas, tiesiskas un nacionālas valsts vērtību noniecināšanu un apdraudējumu; 2) nosodīt komunistisko totalitāro režīmu, PSRS okupācijas varu, tās veiktos noziegumus un tās īstenoto politiku, kā arī nosodīt PSRS un Krievijas Impērijasīstenoto Latvijas rusifikācijas politiku; 3) nosodīt PSKP, tajā skaitā ar iepriekšējiem nosaukumiem, politiku un darbību, kā arī Komunistiskās Internacionāles politiku un darbību; 4) īstenot vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu – novērst nepatiesu, neprecīzu un neobjektīvu vēsturisko notikumu atspoguļojumu un godināt Latvijas tautas veikumu Brīvības cīņās un pretošanos okupācijas varām, kā arī izrādīt cieņu to upuriem; 5) veicināt sabiedrības izpratni par notikumiem Latvijas teritorijā Krievijas Impērijā pirms Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas, Brīvības cīņu laikā, starpkaru periodā, Otrā pasaules kara laikā un pēckara PSRS okupācijas periodā līdz Latvijas Republikas neatkarības de facto atgūšanai, kā arī par latviešu tautas genocīdu PSRS teritorijā, tādējādi stiprinot sabiedrības publisko vēsturisko atmiņu.
Likumprojekta saturs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Likumrojekts paredz, ka izliegta nosaukumu lietošana, kas: 1) slavina komunismu, totalitāro režīmu, PSRS varu, ideoloģiju vai ar tiem saistītu notikumu, jēdzienu vai personu; 2) radīti PSKP ideoloģijas vai propagandas ietvaros vai arī slavina tās; 3) radīti rusifikācijas politikas ietvaros.
Pārdēvējami nosaukumi un aizliegts lietot nosaukumus, kuros iekļauti tādu personu antroponīmi, kas bijušas šādas valsts varas amatpersonas: 1) Augusta Kirhenšteina valdības loceklis; 2) Tautas Saeimas loceklis; 3) PSRS vai tās republiku a. Augstākās Padomes Prezidija vai Centrālās izpildu komitejas loceklis; b. Augstākās Padomes deputāts; c. Ministru Padomes loceklis; d. valsts drošības orgānu dienesta virsnieks, darbinieks vai kaujinieks; e. bruņoto spēku aktīvā dienesta virsnieks; f. vissavienības vai republikas prokurors, tā vietnieki; g. valsts drošības orgānus uzraugošais prokurors; h. Augstākās tiesas loceklis. (2) Pārdēvējami nosaukumi un aizliegts lietot nosaukumus, kuros iekļauti tādu personu antroponīmi, kas bijušas šādas PSKP varas amatpersonas: 1) Centrālās Komitejas loceklis vai kandidāts; 2) apgabala, apvidus, rajona vai pilsētas rajona sekretārs; 3) Centrālās Komitejas administratīvo orgānu darbinieks; 4) komjaunatnes Centrālās Komitejas biroja loceklis.
Likumā noteikts, ka pašvaldību un privātpersonu izdevumus adresācijas norāžu maiņā sedz no valsts budžeta līdzekļiem. Šobrīd nav iespējams veikt konkrētus aprēķinus, cik būs nepieciešams finansējums no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem. Finanšu ministra vietas izpildītājs, ministru prezidents Krišjānis Kariņš 2022. gada 12. oktobra atzinumā Nr. 3.2-2/2-2/3007 uz Saeimas 2022. gada 4. oktobra Nr. 111.9/9-63-13/22 neiebilst šā likumprojekta 17. pantā ietvertajai normai, ka šā likuma ietvaros veiktas pārdēvēšanas izmaksas, tajā skaitā adresācijas norāžu maiņu pašvaldībām un privātpersonām, finansē no valsts budžeta līdzekļiem[2].
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Tieslietu ministrs iesniedz virzīšanai Saeimā likumprojektu komunistiskā režīma nosaukumu pārdēvēšanai, Jurista Vārds, 2022. gada 29. septembris.
- ↑ 2,0 2,1 19.06.2023. Likums par Komunistiskā totalitārā režīma un rusifikācijas politiku rezultātā ieviesto nosaukumu pārdēvēšanu
- ↑ 08.09.2022. Valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas rudens sesijas atklāšanas plenārsēdē
- ↑ Valsts prezidenta Egila Levita runa Saeimas rudens sesijas plenārsēdes atklāšanā, 2022. gada 8. septembrī
- ↑ «Levits ar likumu rosina pārdēvēt ar totalitāru režīmu vai rusifikāciju saistītus vietvārdus», LSM.LV, 2023. gada 19. jūnijs
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1. Valsts prezidenta Dr. h. c. Egila Levita 2023. gada 19. jūnija paziņojums;