Konfūcijs jeb Kundzi (ķīniešu: 孔子, piņjiņs: Kǒngzǐ — "Viedais kungs";[1] dzimis 551. gadā p.m.ē., miris 479. gadā p.m.ē.) bija ievērojams Pavasara un Rudens perioda domātājs, filozofs un skolotājs Ķīnā, Džou dinastijas valdīšanas laikā. Tradicionāli viņa dzimšanas diena tiek svinēta 28. septembrī. Konfūcija filozofija uzsver personisko un valdības morāli un labi saskan ar ķīniešu sabiedrības un ģimenes tradīcijām par to, kā pareizāk dzīvot. Viņš mācīja cilvēkiem būt iecietīgiem, laipniem un nesavtīgiem. Viņa mācība, kas zināma kā konfūcisms, vislielāko ietekmi ir atstājusi Ķīnā, bet tā ir plaši izplatīta arī citās Austrumāzijas valstīs.
Konfūcijs ir dzimis 551. gadā p.m.ē. Lu valstī, mūsdienu Šaņdunas provincē. Divus gadus pēc Konfūcija piedzimšanas nomira viņa tēvs. No 539. līdz 533. gada p.m.ē. Konfūciju apmācīja viņa vectēvs. 19 gadu vecumā viņš apprecējās. Turpmākos gadus (532 p.m.ē.–502 p.m.ē.) viņš strādāja dažādus zemāko kārtu darbus.
Konfūcija māte nomira 529. gadā p.m.ē. Vienpadsmit gadus vēlāk, 518. gadā p.m.ē., viņš bija spiests bēgt un devās trimdā uz Cji valsti. Ap 500. gadu p.m.ē. Konfūcijs atgriezās Lu valstī, kur ieņēma augstus amatus valdībā. 497. gadā Konfūcijs vēlreiz steigā devās ilgstošos klejojumos. Iespējams, viņš bija iesaistīts sazvērestībā. Četrpadsmit gadu laikā viņš apmeklēja vairākas kaimiņvalstis. Šajā laikā iegrima pārdomās un dažādu atziņu izteikšanā. 484. gadā p.m.ē. vēlreiz atgriezās Lu valstī. Divus gadus vēlāk piedzīvoja sava dēla nāvi. Šajā laikā starp ķīniešu valstīm sākās Karojošo valstu periods. 479. gadā p.m.ē. Konfūcijs nomira.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Konfūcijs.
